CVK piešķirs tiesības anulēt pašvaldību deputātu mandātus, ja ilgstoši nebūs apmeklētas sēdes (1)

Vērtēšanai komisijās nodoti arī saistītie grozījumi Pašvaldību likumā.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, jau patlaban likumā ir noteikts, ka pašvaldības dome var anulēt pilnvaras pašvaldības domes deputātam, kurš bez attaisnojoša iemesla uz domes sēdēm nav ieradies vismaz četras reizes pēc kārtas.

Šo kārtību iecerēts mainīt un mandātu anulēšanas tiesības piešķirt ar pašvaldību tieši nesaistītai iestādei - CVK. Plānots, ka pašvaldības deputāta pilnvaras CVK varēs anulēt, ja attiecīgais deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nebūs apmeklējis vairāk nekā pusi no domes sēdēm. Paredzēts, ka tā deputāta vietā, kuram būs anulēts mandāts, aicinās stāties nākamo kandidātu.

Savukārt Pašvaldību likumā paredzēts noteikt, ka vismaz piektajai daļai domes deputātu būs iespējas sasaukt kārtējo domes sēdi, ja līdzšinējā dome nav spējīga pildīt savus pienākumus. Ja mēneša laikā šāda sēde netiek sasaukta, tad pašvaldības izpilddirektoram paredzētas tiesības lūgt sēdi sasaukt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Minētie jautājumi ir aktualizējušies saistībā ar situāciju finanšu grūtībās nonākušajā Rēzeknes pilsētas domē. Pēc finanšu pārkāpumu konstatēšanas un Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas viņa vadītā Rēzeknes valdošā partija "Kopā Latvijai" ir atzinusi, ka apzināti sabotē domes sēdes, lai panāktu domes sastāva atlaišanu un jaunas vēlēšanas. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) ir aicinājusi domes deputātus atsākt darbu vai nolikt deputātu mandātus, atzīmējot, ka viņai ir tiesības, nevis pienākums atlaist domi, ja tās deputāti nenāk uz sēdēm un šādā veidā aptur domes politisko darbu.

Saeimas komisija izmaiņas rosinājusi, lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības domes darbu un lemtspēju situācijā, kad viens vai vairāki deputāti sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs un apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi. "Šādiem deputātiem anulējot mandātu, šo amatu būs iespēja ieņemt citiem kandidātiem, kuri apzinīgi un ar pilnu atbildību veiks deputāta pienākumus," paudis Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Līdzšinējā kārtība paredz, ka Saeima ar likumu var atlaist domi un iecelt pagaidu administrāciju, ja pašvaldība trīs sēdes pēc kārtas nav spējīga pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ. "Domes atlaišana ir galējs risinājums, taču, tā kā domi ievēlē vietējie iedzīvotāji, tad ir jādara viss iespējamais, lai domē lēmumus pieņemtu tautas vairākuma izvēlēti deputāti," atzīmējis komisijas priekšsēdētājs.

Debatēs pret izmaiņu pieņemšanu izteicās deputāts Ainārs Šlesers (LPV), kura skatījumā viena gadījuma - problēmu Rēzeknes domē - dēļ nevajadzētu konkrētajā veidā mainīt likumu, kas nākotnē būs jāpiemēro visās situācijās. Tā vietā esot "vienkārši jāatlaiž" Rēzeknes domi, līdzīgi kā tas pirms dažiem gadiem tika izdarīts ar Rīgas domi. Tieši šādu risinājumu vēlas panākt atstādinātais Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Bartaševičs.

Savukārt cits opozīcijas deputāts Juris Viļums (AS) norādīja, ka starp abiem gadījumiem ir būtiska atšķirība - Rēzeknē viena partija nosaka to, ka dome nestrādā, bet Rīgā tā nebija.

Tikmēr Šlesers spekulēja - ja pašlaik likumprojektā deputāta pilnvaras plānots anulēt par trīs pēc kārtas neattaisnotiem kavējumiem, tad vēlāk tas varot tikt grozīts uz diviem vai vienu kavējumu. "Jābūt vienam likumam, ko mēs piemērojam visām pašvaldībām un visiem gadījumiem. Vienīgais arguments, kāpēc šodien mēs runājam par šo konkrēto likumu, ir saistīts ar to, ka varas partijas nav gatavas startam ārkārtas vēlēšanām tai pašā Rēzeknē, tās zina, ka lielā mērā tās atkal var palikt mazākumā," apgalvoja opozīcijas politiķis.

Iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pašreizējais Saeimas opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks (AS) aicināja atbalstīt likumprojektu pieņemšanu, lai Rēzekne nepaliktu bankrota stadijā "bez jebkādas pārvaldības, bez deputātiem, bez cilvēkiem, kas skaidro iedzīvotājiem, kas notiek, ko darīt".

"Nevar pieļaut destrukciju, ka deputāti vienkārši spītīgi neiet uz sēdēm, norauj kvorumu un pilsēta paliek tādā haosā," sacīja Sprindžuks, reizē vēršot uzmanību, ka arī CVK var nebūt kapacitātes, lai cīnītos ar pašvaldības kādu deputātu "sazīmētām slimības lapām".