Kad šogad martā netālu no Rīgas Centrālās stacijas esošajā būvlaukumā piepeši sagruva piecstāvu ēka, arheologs Dr. hist. Artūrs Tomsons mudināja ieskatīties 17. gadsimta kartēs. Aptuveni pirms 400 – 500 gadiem Rīgas vēsturiskais centrs bija ūdeņiem bagāts. Gadsimtu gaitā upītes un strautus aizbēra, lai celtu namus un veidotu ielas. Arī Satekles ielas apkaimē būvniecība risinājās slapjā vietā. Te tecēja neliela upīte ar atzaru – tieši sabrukušā nama virzienā blakus zviedru laika Rīgas ārējai nocietinājuma līnijai. Netālu atradās vēl viena upe.

Parasti stāstā par seno Rīgu tās neatņemama sastāvdaļa ir Rīdzenes upe. Tā ir visvairāk pētītā, devusi bagātīgus arheoloģiskos atradumus un ļaujas romantiski izsekot tās tecējumam, staigājot pa Vecrīgas bruģi. Tomēr ar to stāsts par pilsētu un tās ūdeņiem nebeidzas. Senā Rīga bija bagātīgi ieskauta ne tikai “smilšu kalniem”, kā skandē tautasdziesma, bet arī upītēm un strautiem.

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X