Otrdien Slovākijas jaunā valdība vadībā izturēja uzticības balsojumu parlamentā, kas ļaus premjerministram Robertam Fico nu jau ceturto reizi Slovākijā īstenot savu politisko programmu, kas tikusi raksturota kā prokrieviska un antieiropeiska un, iespējams, būtiski mainīs valsts pēdējos gados ieņemto ārpolitisko virzienu. Savukārt iekšpolitika solās atgriezties vecajās sliedēs un korupcijas purvā.
Fico vadītā partija “Smer” (latv. val. “Virziens”) 30. septembrī uzvarēja parlamenta vēlēšanās, solot nekavējoties apturēt militāro atbalstu Ukrainai un kritizējot sankciju ieviešanu pret Krieviju. Tagad, izveidojot valdību ar kreisi centrisko partiju “Hlas” (latv. val. “balss”) un ultranacionālistiem no “Slovāku nacionālās partijas”, daži no solījumiem jau sāk piepildīties.
Slovākija bija viena no pirmajām valstīm, kas sniedza militāro atbalstu Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada 24. februārī, cita starpā piegādājot lidaparātus un atverot savas robežas ukraiņu bēgļiem. Taču tagad atvērtās durvis draud aizvērties un palīdzīgās rokas novērsties. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas arī dažādās iekšpolitikas jomās, sākot no seksuālo minoritāšu tiesībām līdz mediju brīvībai.
Atbilstoši priekšvēlēšanu solījumiem viens no pirmajiem paziņojumiem, ko Fico jaunā valdība izdeva neilgi pēc stāšanās amatā, bija nākamās plānotās militārās palīdzības paketes Ukrainai atcelšana. Vēl oktobra sākumā Slovākijas premjerministrs atgādināja savu nostāju, ka “Ukrainas kara saknes meklējamas 2014. gadā, kad ukraiņu fašisti nogalināja krievu tautības civiliedzīvotājus”. Tomēr ieroču un munīcijas tirgošana komerciālos nolūkos ir atļauta.