Virkne neveiksmīgu projektu jeb kā Ķīna kļuvusi par pasaulē lielāko parādu piedzinēju (2)

Nereti BRI tiek salīdzināta ar ASV piedāvāto Maršala plānu Eiropai, kas palīdzēja atkopties pēc Otrā pasaules kara. Pekina pēdējās dekādes laikā izsniegusi vairāk nekā 1,2 triljonu eiro vērtus aizdevumus zema un vidēja ienākumu valstīm, tādējādi finansējot jaunu ostu, lidostu un šoseju izbūvi. BRI faktiski ir palīdzējusi atjaunot senās tirdzniecības saites starp Ķīnu un pārējo pasauli.

Kritiķi norāda, ka BRI jaunattīstības valstīm patiesībā ir nodarījusi vairāk ļaunuma nekā labuma. Valstīm ir milzīgi parādi, kurus diez vai pārskatāmā nākotnē izdosies atdot, tāpat ir veicināts milzīgs kaitējums centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņām. Vairākas valstis, piemēram, Filipīnas, ir izstājušās no BRI finansētajiem projektiem.

Vēl Ķīnai tiek pārmests, ka tā piekopj savdabīgu stratēģiju – tā piedāvā līgumus pašai piederošajām kompānijām, kas palīdz būvēt infrastruktūras objektus un pēc tam “izsniedz rēķinu”, kā rezultātā vairākas valstis gadiem ilgi cīnās, cenšoties padarīt šo rēķinu mazāk kaitīgu savai ekonomikai.

Laikā, kad Ķīna turpina investēt miljardiem eiro dažādos projektos pasaulē, ļoti daudzi aizņēmumi, kas izsniegti pirms vairākiem gadiem, visticamāk, nekad netiks atmaksāti.

Cik daudzi BRI aizdevumi ir bijuši slikti?

“AidData” publicētais ziņojums liecina, ka 80% Ķīnas izsniegto aizdevumu ir valstīm, kuras cīnās ar finansiālām un ekonomiskām problēmām. ASV bāzētā domnīca lēš, ka kopējais parādu apjoms, neskaitot procentus, ir vismaz 1,1 triljons dolāru.

Ziņojumā gan nav uzskaitīts, cik daudz no šiem aizdevumiem ir uzskatāmi par sliktiem, taču ir acīm redzams, ka daudzos gadījumos ir lielas problēmas ar šo aizdevumu atmaksu. Ziņojuma autori uzsver, ka 1693 BRI projekti atrodas riska grupā un ka 94 projekti ir atcelti vai iesaldēti uz nenoteiktu laiku.

“AidData” ir aprēķinājusi, ka vairāk nekā puse BRI aizdevumu ir kļuvuši krietni dārgāki, ņemot vērā visā pasaulē pieaugošās procentu likmes. Tas arī apgrūtina šo kredītu atmaksu. Tāpat Ķīna atsevišķos gadījumos ir teju trīskāršojusi procentu likmes, kas ir kā sods par kavētiem maksājumiem. Piemēram, no 3% uz 8,7%.

Kad Ķīna gadsimtu mijā pirmo reizi sāka piedāvāt aizdevumus jaunattīstības valstīm, mazāk nekā piektā daļa projektu bija ar nodrošinājumu, salīdzinot ar gandrīz divām trešdaļām šobrīd. Pasaules Bankas ziņojums liecina, ka Pekina ir zaudējusi cerību, ka tiks atmaksāti atsevišķi aizdevumi daudzu miljardu dolāru vērtībā.

Tāpēc Ķīna pašlaik nodrošinās, pieņemot jaunu stratēģiju, lai mazinātu riskus, izsniedzot aizdevumus valstu centrālajām bankām.

Ko Eiropa un ASV dara, lai konkurētu ar Ķīnu?

“AidData” norāda – kamēr Ķīna tērē 80 miljardus dolāru gadā, izsniedzot aizdevumus zema un vidēja ienākumu valstīm, ASV cenšas neatpalikt. Vašingtona tērē ap 60 miljardiem dolāru līdzīgiem projektiem gadā.

Piemēram, ASV finansēs ostu Šrilankā, kas maksās ap 500 miljoniem dolāru. Šī Indijas okeāna reģiona valsts cenšas atgūties no ekonomiskās krīzes, un tās spēkā esošie BRI aizdevumi nesekmē ātru atlabšanu. Pekina ir piešķīrusi līdzekļus Hambantotas ostas būvniecībai Šrilankas dienvidaustrumos, tāpat arī par šo naudu izbūvēta lidosta. Tomēr šie projekti nav pietiekami ienesīgi, lai ļautu veiksmīgi atmaksāt aizdevumus.

Pirms diviem gadiem G7 valstis uzsāka “Build Back Better World” (B3W; “Uzbūvēt atpakaļ labāku pasauli”) iniciatīvu, kas ir vēl viens ASV un sabiedroto mēģinājums panākt balansu ar BRI.

Oktobrī Eiropas Savienība organizēja pirmo “Global Gateway” programmas samitu, kas arī tiek uzskatīta par BRI alternatīvu. Ar to pastāv cerības, ka Eiropai izdosies atgūt zināmu ietekmi Globālo Dienvidu valstīs.

Tiek norādīts, ka ar šo iniciatīvu ir noslēgtas vienošanās par 70 miljardiem eiro, sniedzot dažāda veida palīdzību valstīm Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Šī programma galvenokārt attiecas uz projektiem, kas saistīti ar kritiski svarīgo minerālu ieguvi, zaļo enerģiju un transporta koridoriem.

Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena norādījusi, ka “Global Gateway” var sniegt jaunattīstības valstīm “labāku finansējuma opciju”, jo “BRI un citi projekti nereti sev nes līdzi milzīgu cenu”.

“AidData” gan norāda, ka ASV un sabiedrotajiem gan neizdosies sasniegt Ķīnas aizdevumu vērienu. Rietumvalstīm jārēķinās, ka Pekina no liela mēroga būvniecības projektiem pievēršas “liela mēroga parādu piedziņai”.

Tomēr, neraugoties uz daudzu BRI projektu neizdošanos, Rietumvalstīm ir iespēja sniegt palīdzīgu roku, piemēram, Šrilankai, un pievērst šo valsti Rietumvalstu orbītai.