"Patvēruma "Droša māja"" redzeslokā šogad nonākuši 15 cilvēku tirdzniecības upuri

Vairums jeb astoņi cietuši darba spēka ekspluatācijā, trīs - seksuālajā ekspluatācijā, kā arī ir viens fiktīvo laulību upuris. Vēl trīs cilvēki bijuši tā saucamie "narkomūļi". No cietušajiem septiņas ir sievietes, bet astoņi - vīrieši.

Septiņi cietušie ir Latvijas pilsoņi, trīs - Tadžikistānas, divi - Indijas, un pa vienam cilvēkam - Baltkrievijas, Kamerūnas un Gvinejas valstspiederīgie.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Gunta Vīksne aģentūrai LETA sacīja, ka pēdējos gados cilvēku tirdzniecības upuru skaits nav palielinājies, tas ir bijis teju nemainīgs. Biedrībai ir iespējas sniegt rehabilitāciju tikai 12 personām gadā, ko finansē Labklājības ministrija (LM). Izņēmums bijis pirms pāris gadiem, kad tika uzņemti vairāk nekā 50 cilvēku tirdzniecības upuri.

Vīksne atzina, ka rehabilitācijai līdzekļu pietiek, taču finansējuma trūkst tieši prevencijai, kas ir ļoti svarīga, lai cilvēki nenokļūtu šādās riska situācijās. Tāpat, viņas vērtējumā, būtu nepieciešams palielināt rehabilitācijas ilgumu, kas šobrīd noteikts 180 dienas jeb seši mēneši.

"Dažreiz 180 dienas smagās situācijās nepalīdz, tas ir par maz. Pēc tam viņi visi, bez šaubām, var vērsties sociālajos dienestos, saņemt vēl kādu palīdzību. Te ir nevalstiskais sektors, un diemžēl mums nav tas nepieciešamais apjoms, līdz ar to spējam taisīt katram ļoti individuālu pieeju, kas ir svarīgi. Mēs izvērtējam katru šo gadījumu," sacīja Vīksne.

"Patvērums "Drošā māja"" vairāk nekā gadu sadarbojies ar infuenceri Barbaru Dzelmi, apbraukājot skolas un izglītojot jauniešus. Tāpat sadarbībā ir tapis izglītojošs video, kas aicina jauniešus aizdomāties par vilinošu piedāvājumu bīstamību.

Sociālā darbiniece Ilze Norvaiša atzina, ka darbs skolās parādījis, ka jaunieši vairāk jāizglīto par cilvēku tirdzniecību. Piemēram, lielākais vairums skolēnu uzskatīja, ka piespiedu darbs jeb darba spēka ekspluatācija nav cilvēku tirdzniecības paveids, jo "cilvēks esot pats bijis vainīgs pie šādiem apstākļiem, ka nav izlasījis noteikumus".

"[Skolēni uzskata], ka tā ir mūsu atbildība, kādu darbu pieņemam, ka mums vienmēr ir iespēja aiziet prom. Ja netiec sists vai turēts, tad to par cilvēku tirdzniecību neredz. Skolēni aizdomājās, ka kaut kas nav kārtībā, ja, piemēram, tiek atņemta pase. Līdz ar to jāturpina darbs pie izglītošanas par piespiedu darbiem, jo par seksuālo ekspluatāciju un orgānu tirdzniecību jauniešiem viss ir skaidrs. Turklāt vairums domā, ka Latvijā tieši notiek orgānu tirdzniecība," stāstīja Norvaiša.