Landsberģis: Ukrainas uzvara ir eksistenciāls jautājums ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Rietumiem (8)

"Arī 2024.gadā mums būs jāvelta daudz laika un pūļu krīžu pārvaldībai un to seku novēršanai. Taču ir iespējami vēl sliktāki scenāriji, kas varētu tieši ietekmēt Baltijas valstu drošību. Šodien tie vairs nešķiet nereāli," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs, paskaidrojot, ka "pašlaik Ukrainā tiek aizstāvēta uz noteikumiem balstīta kārtība. Tāpēc Ukrainas uzvara ir eksistenciāls jautājums ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Rietumiem, un mūsu atbalsts Ukrainas cīņai ir galvenā prioritāte tuvākajā laikā."

Viņš piebilda, ka Rietumu nostājā kļūst arvien redzamākas kara noguruma pazīmes.

"Tomēr kara nogurums ir parādība, kas raksturīga sabiedrībām, kuras dzīvo mierā. Ja kara nogurums pārņemtu Ukrainu, tā pārstātu pastāvēt. Mums ar to ir jācīnās, jo Rietumiem ir strukturālais spēks nodrošināt Ukrainai atbalstu, kas tai nepieciešams uzvarai," sacīja Landsberģis.

ASV un NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs ir būtisks Baltijas reģiona drošības un aizsardzības elements, viņš teica.

"Mums ir jāstrādā pie tā, lai Baltijas reģionā būtu pastāvīga ASV militārā klātbūtne. Taču aliansei jābūt abpusēji izdevīgai. Tāpēc mums ir jābūt tur, kur ASV ir vērsušas savu skatienu. Mums jāstiprina sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā," uzskaitīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Viņš arī uzsvēra, ka ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, izmantojot sankcijas, un jāturpina aktīvi veidot Eiropas Savienības sankciju politiku.

Jau vēstīts, ka piektdien Tallinā notiek 29.Baltijas Padome.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas delegācijas Baltijas Padomē apspriež sadarbības aktualitātes. Pārskatu par paveikto sniedz Igaunija, kas ir prezidējošā valsts Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē. Nākamā prezidējošā valsts Lietuva iepazīstina ar sadarbības prioritātēm 2024.gadam.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Tās uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts statuss rotācijas kārtībā ik gadu tiek nodots nākamajai valstij.