Noskaties ⟩ Ziemeļvidzemē atrasto beigto lāci, visticamāk, nonāvējuši cilvēki (2)

Mirušo lāci Ērģemes apkārtnes mežos pagājušajā nedēļā atrada mežizstrādes darbinieki, kuri par to ziņoja Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP).

DAP dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja, ka sākotnējās pazīmes liecina, ka lācis nav miris dabiskā nāvē. 

DAP lēš, ka atrastais lācis bijis miris vismaz nedēļu. Par nāves iemesliem pirms ekspertīzēm nevarot spriest.

Policijā vēsta, ka lācim konstatētas vairākas brūces, bet tas, vai tās ir šautas vai durtas, netiek atklāts.

VP Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Jānis Bagāts pastāstīja, ka versijas ir divas – lācis nogalināts ļaunprātīgi vai arī aiz neuzmanības.

Jau ziņots, ka DAP 17. novembrī saņēma ziņu par mirušu brūno lāci (Ursus arctos). Norādītajā vietā pārvaldes speciālisti guva apstiprinājumu minētajam faktam, bet VP sāka kriminālprocesu. Lāča līķis tika nogādāts laboratorijā ekspertīžu veikšanai.

Brūnais lācis Latvijā ir īpaši aizsargājama nemedījamā suga.

Kā informē DAP, brūnais lācis ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņi - 300 kilogramus.

Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt 30 gadus, un tam nav dabisko ienaidnieku. Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku.

Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī ja lāču mātītes ir ar mazuļiem.

Ikgadējie lāču monitoringa dati uzrāda augšupejošu populācijas līkni, sasniedzot teju 80 īpatņu, kas konstatēti Latvijas mežos. Pieaugot lāču skaitam, neizbēgami pieaug arī netīšu un neapzinātu tikšanos skaits ar šiem dzīvniekiem.