NOSKATIES ⟩ Raidījums: VID vēlas būtiski ierobežot piekļuvi amatpersonu deklarācijām (3)

Bet arī ikdienā caurspīdīgums un spēja sabiedrībai pārliecināties par valsts un pašvaldību amatpersonu darbu ir svarīgs demokrātijas rīks. To nodrošina arī publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas. Valsts ieņēmumu dienestam radusies ideja, ka to vajadzētu ierobežot.

Deklarācijas kalpojušas par informācijas pamatbāzi daudzos žurnālistu pētījumos. Pirms divām nedēļām Re:Baltica stāstīja par Daugavpils mēra dārgajiem apģērbiem, kas neatbilst Andreja Elksniņa deklarēto ienākumu apmēriem.

"Nekā personīga" atklāja, kā Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks un vēl vairāki politiķi interesantā veidā tika pie Mārim Martinsonam piederošo ātro kredītu firmu obligācijām. Kā liecināja deklarācijas - no tām procentu maksājumos Ameriks saņēma vairākus simtus tūkstošu eiro gadā, kas sastādīja lielāko daļu no viņa ikgadējiem ienākumiem. Politiķi obligācijas bija ieguvuši, vēl pirms tās tika izliktas publiskā tirdzniecībā.

Ja nebūtu pieejamas VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas deklarācijas vairāku gadu griezumā, nevarētu pamatot faktus par viņas iepriekš veiktiem aizdomīgiem darījumiem. Tas kalpoja par iemeslu, kāpēc viņa VID vadītājas krēslu neieguva.

Pirms 5 gadiem "Nekā personīga" stāstīja par "Saskaņas" līdera Jāņa Urbanoviča uzturēšanos kādā smalkā privātmājā Rīgā. Viņa deklarācijā tā neparādās. Agrākais Saeimas deputāts apgalvoja, ka māja esot radiem un viņš tur tikai regulāri piestrādājot.

Par atkārtotu nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā tiesāja ilggadējo augsta līmeņa VID darbinieku Vladimiru Vaškeviču. Viņam pārmeta arī dārgu "dāmu somiņu" un citu "sieviešu mantu" iegādi, kam Vaškevičs izmantojis tēvam piederošu kredītkarti.

Pirms nedēļas notikusi Valsts ieņēmumu dienesta rīkota attālināta diskusija, kurā piedalījās Latvijas Žurnālistu asociācija, KNAB un Finanšu ministrija. VID prezentēja ieceri, ka nepieciešams aizliegt piekļuvi deklarācijām, kas ir vecākas par pieciem gadiem. Pamatojums - mums likumos vispār neesot noteikts termiņš, cik ilgi šie dokumenti publiskojami.

VID atsaucas uz Eiropas regulu par fizisko personu datu aizsardzību. Žurnālisti vecākas deklarācijas varētu pieprasīt, un tad dienests lemtu par to izsniegšanu. Pārējā sabiedrība šos datus vairs neredzētu vispār.

Ja tiktu ieviesta VID ieteiktā norma par piecu gadu noilgumu deklarāciju publicēšanai, tās nebūtu pieejamas agrākiem politikas smagsvariem Vilim Krištopānam un Aināram Šleseram, kuri no publiskās pārvaldes uz vairākiem gadiem bija aizgājuši, bet tagad atgriezušies.

KNAB ieskatā par pamatu laika rāmim būtu jāņem Krimināllikuma norma, ka sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem noilgums ir 15 gadi no nozieguma izdarīšanas dienas, tādēļ amatpersonu deklarāciju publiskošanas termiņš būtu nosakāms ne īsāks par 15 gadiem no deklarācijas iesniegšanas.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un tieslietu ministre par kārtējo ieceri ierobežot deklarāciju pieejamību uzzināja no "Nekā personīga". Pēc viņu domām, VID piedāvātais nav saprātīgs risinājums.

VID interviju kameras priekšā "Nekā personīga" atteica un atsūtīja tikai rakstisku skaidrojumu.

"Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, patlaban spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir nepieciešams noteikt deklarāciju publiskošanas termiņu. Tā noteikšana neierobežos sabiedrības intereses un žurnālistu piekļuvi valsts amatpersonu deklarāciju publicējamai daļai. Kas varētu mainīties? Tiks sakārtoti normatīvie akti, lai tie atbilstu ES datu regulas prasībām."

Attiecībā uz Andreja Elksniņa ienākumiem neatbilstošo dārgā dzīvesveida skandālu KNAB apliecināja, ka joprojām vācot informāciju, tādēļ plašākus komentārus par to atteicās sniegt.