NOSKATIES ⟩ Parakstu vākšanas kampaņas Latvijā: vieniem sprints, bet citiem maratons

Līdzās Ziemassvētku piedāvājumiem un citām reklāmām drīz būtu jābūt redzamākām arī vairāku politisko partiju kampaņām.

Tā nu ir sakritis, ka vienlaicīgi notiks vairākas parakstu vākšanas, lai varētu rīkot tautas nobalsošanas. Vieni vāks parakstus pret jauno partnerības regulējumu, citi grib panākt Saeimas atlaišanu.

Pirmajiem tas jāizdara mēneša laikā, otrajiem – dots gads.

Lai neapjuktu piedāvājumā, LTV raidījums "De Facto" interesējās, kurš par ko parakstus vāc un cik ticama ir iespēja noteikto slieksni sasniegt.

Pēc 34 Saeimas opozīcijas deputātu lūguma Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam neizsludināt grozījumus likumā par partnerattiecību reģistrēšanu pie notāra, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 7.decembrī sāks parakstu vākšanu, lai jautājumu varētu nodot tautas nobalsošanai.

Lai referendumu ierosinātu, vispirms par to mēneša laikā būtu jāparakstās vismaz desmitajai daļai balsstiesīgo (154 241). Taču no iniciatoriem nestaro pārliecība, ka šo minimumu izdosies savākt.

"Mēs ļoti labi apzināmies, ka tas ir, maigi izsakoties, sarežģīts izaicinājums," saka Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Viņš pats uzskata, ka lielāka ir iespēja, ka parakstus neizdosies savākt, taču, "ja izdodas, tad tas ir acīmredzami skaidrs signāls, es teiktu, sarkanā kartiņa šī likumprojekta virzītājiem."

Pēc sarunām ar deputātiem, kas apturējuši grozījumus Notariāta likumā, paliek iespaids, ka pagaidām partijām nav vienotas kampaņas vēlētāju uzrunāšanai. Katra rīkojas pa savam.

Pie Apvienotā saraksta deputātiem esot vērsušās vairākas sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā kristīgās konfesijas, kuras gatavas mudināt savās rindās.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Jānis Grasbergs grib iesaistīt nevalstisko sektoru: "Laiks ir īss, viens mēnesis.

Droši vien pirmās nedēļas parādīs šo aktivitāti un tad varēs spriest par rezultātu. Šobrīd grūti teikt.

Ja es ņemu par piemēru e-pastus, vēstules, ko mēs saņēmām no dažādām organizācijām, tad šķiet, ka tas pūlis ir liels, kurš nevēlas tālāku šī likuma virzību. Tas bija arī par pamatu, kāpēc mēs pieņēmām lēmumu parakstīties."

Līdzās Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības deputātiem pret jaunā partnerības regulējuma spēkā stāšanos parakstījās partijas "Latvija Pirmajā vietā" deputāti.

Viņi šonedēļ nesekmīgi centās panākt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas atlaišanu, jo parakstu vākšana nav sākta ātrāk, tādēļ tā iestiepsies ziemas brīvdienās.

"Es domāju, ka tā ir apzināta sabotāža, lai cilvēki pēc iespējas mazāk varētu parakstīties, un, protams, viņi apzinās, ka parakstīšanās starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu būs mazāka, nekā tas būtu bijis parastajā laikā," saka deputāts Ainārs Šlesers (LPV).

CVK vadītāja Kristīne Saulīte oponē, ka vienu mēnesi ilgajai parakstu vākšanai ir atbilstoši jāsagatavojas: "Ir jābūt iecirknim vai iespējai parakstīties vismaz četras stundas dienā.

Tas ir tas noteiktais laiks. Ir jābūt apstiprinātai vietai. Tas, ko mēs vēl nezinām, un esam sazinājušies ar pašvaldībām, cik vietās būs iespēja parakstīties."

Likums nosaka, ka uz 10 tūkstošiem balsstiesīgo ir jābūt vismaz vienai parakstīšanās vietai. Tajās jāalgo darbinieki. Viņiem paredzēts maksāt astoņus eiro stundā, izmaksas sedzot no valsts budžeta.

Saulīte min, ka parakstu vākšana izmaksās ap vienu miljonu eiro. Un lielākā daļa naudas aizies tieši darbinieku algošanai.

Atšķirībā no vēlēšanām, uz parakstu vākšanu CVK nedrīkst cilvēkus mudināt ierasties, jo tas nozīmētu nostāšanos vienā no pusēm. Tādēļ aģitēšana ir uz pašu iniciatoru pleciem.

Piemēram, pirms pusotra gada parakstu vākšanu pret ostu reformu iniciēja tagad jau valdībā nokļuvusī Zaļo un zemnieku savienība.

Toreiz nesavāca pat pusprocentu no nepieciešamajiem 10% vēlētāju parakstu, tādēļ referendums nenotika.

Pašlaik, nesaistīti ar grozījumiem Notariāta likumā, daudz sekmīgāk noris pilnīgi atsevišķa parakstu vākšana par Saeimas atsaukšanu. Savākti vairāk nekā 30 tūkstoši parakstu.

Parakstīties var arī elektroniski. Pēdējās dienās temps gan ir noplacis, taču iniciatoriem vēl ir gads laika.

"No nākamās nedēļas mēs aktīvi informēsim sabiedrību par Saeimas atlaišanu, līdz ar to man ir pārliecība, ka izdosies savākt 155 tūkstošus parakstu," pauž Šlesers.

Saeimas atlaišanu grib panākt ne tikai Šlesera partija "Latvija Pirmajā vietā", kas pati ir pārstāvēta Saeimā, bet arī kolēģi no "Stabilitātei", agrākā Latvijas Krievu savienība, kas tagad pārsaukta par "Pamats-LV", "Suverēnā vara" un citas organizācijas.

Starp mazāk zināmajām ir "Apvienība Jaunlatvieši", pie kuras sevi pieskaita deputāte Glorija Grevcova.

Grevcova stāsta, ka Saeimas atlaišanas panākšanai pievienojusies bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko partijas "Suverenā vara" darba grupai, lai koordinētu kampaņu.

"Personīgi par savu deputāta algu iegādājos un veidoju skrejlapas, kuras arī tiks izplatītas," stāsta deputāte.

Jāatzīmē, ka divas tiesu instances notiesājušas Grevcovu krimināllietā par nepatiesas informācijas sniegšanu CVK. Viņa spriedumu pārsūdzējusi, bet, ja tas stāsies spēkā, Grevcova zaudēs deputāta amatu.

Opozīcijā sēdošā partija "Stabilitātei", kas arī iesniedza Saeimas atlaišanas iniciatīvu, pašlaik ar pilnu sparu nemetas parlamenta atlaišanas kampaņā, jo paralēli turpina uzmanību veltīt darbam Saeimā.

"Man, protams, referenduma sākumā ir bijis diezgan optimistisks skatījums. Es domāju, ka mēs mēneša laikā savāksim 150 tūkstošus, bet tauta izlēmusi savādāk.

Uz doto momentu ir tur aptuveni 30 tūkstoši un tas cipars ir apstājies, varbūt bišķiņ izaugs, bet es nedomāju, ka kardināli," atzīst "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs.

Par Saeimas atlaišanu sācis aģitēt arī eiroparlamenta deputāts, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Lai gan "Saskaņa" nav formāli parakstījusi iniciatīvu par parlamenta atsaukšanu, partija vāc balsis par tautas vēlētu prezidentu, un pie viena Ušakovs māca savus sekotājus, kā visvieglāk izteikties par Saeimas atlaišanu.

Jāatzīmē, ka, savācot teju 155 tūkstošus parakstu, Saeima atlaista netiktu.

Tad būtu jārīko referendums, kurā par atlaišanu būtu jānobalso ne vien vairākumam, bet arī ne mazāk kā divām trešdaļām no iepriekšējās Saeimas vēlētājiem, tātad vairāk nekā 600 tūkstošiem balsstiesīgo.

Jāpiebilst, ka tiem vēlētājiem, kuri nevēlas panākt tautas nobalsošanu ne par Saeimas atlaišanu, ne grozījumiem Notariāta likumā, nekur jāparakstās nav.