Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība lūdz valdību neatbalstīt akcīzes nodokļa palielinājumus

Kā pauda apvienībā, tā iebilst finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumam būtiski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas un nikotīna izstrādājumiem, kas, apvienības prāt, veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu un nenodrošinās ilgtspējīgu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

LETA jau vēstīja, ka Bezdūmu nozares asociācijas, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības un Latvijas Tirgotāju asociācijas ieskatā akcīzes nodokļa trīskārša celšana 2024.gadā, kā to rosinājis Ašeradens, veicinās tabakas un nikotīna izstrādājumu kāpumu melnajā tirgū un pārrobežu tirdzniecībā.

Pārstāvji norādīja, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu.

Organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka Ašeradena risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi "baros" Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts.

Asociāciju pārstāvji stāstīja, ka ilgstoši sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā, nodokli palielinot par 5% gadā. Tādējādi tiktu nodrošināts valsts budžeta ieņēmumu pieaugums un vienlaikus netiktu sekmēta tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālā tirdzniecība un kontrabanda.

Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss skaidroja, ka nelegālais cigarešu tirgus kopš 2020.gada Latvijā ir būtiski samazinājies un ir zemākais Baltijā. Tas skaidrojams ar saprātīgu nodokļu politiku.

"Tik straujš nodokļa pieaugums Latvijā nelegālā tirgus apjomus var palielināt pat par ceturto daļu un tādējādi realitātē samazinās budžeta ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 25 miljoniem eiro," skaidroja Matīss.

Viņš norādīja, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā veido 300 miljonus eiro, tādēļ svārstības ļoti būtiski ietekmēs kopējos ieņēmumus.

Eksperti skaidroja, ka patlaban Latvijā nelegālais tirgus veido 15,2% no kopējā, tostarp 4,4% ir nelegālā ražošana, bet 11% ir no Baltkrievijas ievestā nelegālā produkcija.

Nelegālais tirgus valsts budžetam rada 48 miljonu eiro zaudējumus neieņemto nodokļu veidā. Nozares pārstāvju ieskatā, pastiprinot cīņu ar nelegālo tirdzniecību, būtu iespējams kompensēt trūkstošos līdzekļus budžetā, savukārt, strauji paaugstinot akcīzes nodokli, dramatiski pieaugs nelegālā un pārrobežu tirdzniecība.

Pārstāvji uzsvēra, ja nelegālā tirdzniecība pieaugs par trīs procentpunktiem, valsts budžets summāri cietīs zaudējumus, bet ja nelegālās tirdzniecības apjomi tuvosies 2009.-2010.gada līmenim, zaudējumi valsts budžetam būs dramatiski.

"Latvijas vēsturiskā pieredze liecina, ka pārmērīgi palielinot akcīzes nodokļa likmes budžeta ieņēmumi pat samazinās - piemēram, 2009.gadā ar tabakas izstrādājumu akcīzes pieaugumu tika plānots "aizlāpīt" 2008.gada ekonomiskās krīzes radītos budžeta robus, bet realitātē nelegālais tirgus pieauga līdz pat 44,6%, destabilizējot visu nozari un faktiski samazinot tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumus par vairāk nekā 20%," stāstīja Bezdūmu nozares asociācijas izpilddirektore Marita Jansone.

Jansone informēja, ka bezdūmu produktu nelegālais tirgus patlaban pārsniedz 25%, un pastāv būtiski riski tā straujam pieaugumam. Viņa atgādināja, ka akcīzes nodokļa kāpums nāktu papildus citiem ierobežojumiem nozarē.

Vienlaikus Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs atgādināja par Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un samērā iecietīgo attieksmi pret kontrabandu, norādot, ka strauja cenu lēciena rezultātā arvien vairāk cilvēku izvēlēsies kontrabandas alternatīvas vai tabakas un nikotīna produktus iegādāsies Igaunijā vai Lietuvā, tādējādi graujot legālo tirgotāju konkurētspēju un mazinot mazo tirgotāju izdzīvošanas iespējas reģionos.

Danusevičs piebilda, ka Polijā joprojām saglabājas 0% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai un cilvēki veic pārtikas braucienus uz Poliju. Tabakai kļūstot dārgākai, iedzīvotājiem braucieni uz Poliju kļūs izdevīgāki, jo arī tabaku būs iespējams iegādāties izdevīgāk.

Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldē strādā speciālisti, kuros politiķi neieklausās. Latvijas valdībai būtu jāveido sapratīga ilgtermiņa politikai, nevis "vienas iegribas dēļ jābojā tirgus".

Organizāciju pārstāvji pauda, ka Ašeradena priekšlikums, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, ir sasteigts, nepārdomāts un balstīts "matemātiskā pieejā", neņemot vērā ietekmējošos blakus faktorus. Tas neatbilst reālajai situācijai un nesasniegs tā mērķus.

Tāpat asociāciju pārstāvji uzsvēra, ka, sagatavojot nākamā gada valsts budžetu otrajam lasījumam, būtu nepieciešams pieturēties pie valdības apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna turpmākajiem gadiem neradīt papildus riskus kontrabandas un nelegālā tirgus attīstībai un nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu.

TVNET vēstīja, ka, lai varētu no nākamā gada ieviest PVN samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiks piedāvāts palielināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 10,8%, kur ietekme uz cenu ir 0,01 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem par 19,3%, kur ietekme uz cenu ir 0,03 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. Tādējādi budžetā varētu iegūt 1,681 miljonu eiro.

Tāpat kā kompensējošais pasākums tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana cigaretēm - par 15% jeb par 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,49 eiro uz paciņu salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmju paaugstinājuma varētu iegūt vēl piecus miljonus eiro.

Tiek piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana stiprajam alkoholam - par 8% jeb trim procentpunktiem vairāk pret budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz vienu litru (ar alkohola saturu 40 tilpumprocenti) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmes paaugstinājuma varētu iegūt 1,5 miljonus eiro.

Tāpat tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana karsējamai tabakai - par 15% jeb 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,22 eiro uz paciņu (5,4 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 1,3 miljonus eiro.

Plānota arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana smēķējamai tabakai - par 15% jeb pieciem procentpunktiem salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz 40 gramiem tabakas salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 790 000 eiro.

Tiks piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana tabakas aizstājējproduktiem (nikotīna spilventiņi) - par 15% jeb pieciem procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,31 eiro uz iepakojumu (14 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 120 000 eiro.

Tāpat plānots akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, piemērot 9,64 eiro par megavatstundu (MWh) 1,91 eiro par MWh vietā tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 170 000 eiro.

Piedāvāta arī azartspēļu automātu skaita prognozes precizēšana, no kuras budžetā varētu iegūt 2 160 300 eiro.

Kopumā piedāvātie kompensējošie pasākumi budžetam dotu 12 721 300 eiro.

Savukārt vēl trīs miljonus eiro varētu iegūt, atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto subsīdiju, teica Ašeradens.

Finanšu ministrs šos plānotos kompensējošos pasākumus jau ir iesniedzis Ministru prezidentei un koalīcijas partneriem. Plānots, ka tos varētu izskatīt nākamās nedēļas valdības sēdē.