"Kā sitiens ar pliku pēcpusi pa ledu": miljardieris brīdina par lielām problēmām Krievijas budžetā (9)

“Turpinās tas, ko pasaulē sauc par mīksto nosēšanos. Cenas biržas produktiem krītas. Ņemot vērā, ka šogad nodokļu ieņēmumi bija 46 triljoni rubļu (474,2 miljardi eiro), tad nākamgad situācija ar ieņēmumiem būs kā sitiens ar pliku pēcpusi pa ledu,” brīdināja uzņēmējs, kura aktīvu vērtība ir 2,5 miljardi dolāru.

Miljardieris brīdinājis, ka, samazinoties Krievijas eksportpreču cenai, Krievijas budžets var zaudēt 10-12 triljonus rubļu ieņēmumu, kas ir gandrīz trešā daļa no federālā budžeta ieņēmumiem. Deripaska norāda, ka budžeta ieņēmumi var sarukt, mazinoties energoresursu cenām biržās, kā arī Krievijas valsts kapitālisma īpatnības pieļauj cenu celšanu saviem produktiem un pakalpojumiem, kuri jau tā ir valsts dotēti.

Lai izietu no šīs situācijas, nepieciešams veikt “nopietnas ekonomiskās pārmaiņas, kurām valsts acīmredzot nevēlas pievērst nekādu uzmanību”.

Iepriekš Krievijā tika pieņemts nākamā gada budžets, kurā noteikts rekordliels tēriņu apjoms (no kura liela daļa tiks novirzīta karam Ukrainā). Tam Krievija plāno tērēt 10,8 miljardus rubļu jeb par 70% vairāk nekā šogad.

Tā rezultātā Krievijas armija un militāri rūpnieciskais komplekss faktiski “apēd” katru trešo nodokļos samaksāto rubli.

“Tik milzīgi militārie izdevumi vēl nav bijuši Krievijas mūsdienu vēsturē,” norādīja Karnegi centra pētniece Aleksandra Prokopenko.

Līdzvērtīgi izdevumi aizsardzībai tika veltīti PSRS pēdējos gados. Piemēram, 1990. gadā PSRS militāriem mērķiem tērēja 29,4% no budžeta.

Finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņoja, ka militāro izdevumu straujš pieaugums saistāms ar “nepieciešamību nodrošināt uzvaru”. Tas nozīmējot milzīgu slogu budžetam, taču tā ir viennozīmīga Krievijas prioritāte.