Lai kompensētu samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, varētu celt akcīzes nodokli alkoholam

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. FM skaidro, ka, paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024.gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Valdībai rosināts noteikt, ka Zemkopības ministrijai līdz 2024.gada 1.septembrim jāsagatavo izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.

Baltijas valstu faktisko cenu salīdzinājums veikalos apliecina, ka PVN likme nav noteicošais faktors cenu veidošanā, norāda FM pārstāvji. Tāpat pēc PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas nav vērojama būtiska nozares izaugsme. Nozares neto iemaksāto nodokļu summa Latvijā tiecas uz nulli - ja 2018.gadā neto tika samaksāti 5,9 miljoni eiro, tad 2022.gadā 0,3 miljoni eiro, jo pieaug PVN atmaksas.

Pašlaik lauksaimniecībā nodarbinātajiem algas nesasniedz nozares vidējo līmeni, un plaisa pieaug. Tāpat novērojams, ka augļu un dārzeņu imports Latvijā dominē (virs 75%) iekšzemes patēriņā. Turpinoties šādai tendencei, 2024.gadā imports varētu sasniegt 80%. Turklāt nozarē dominē trīs lielākie importētāji, kuru īpatsvars ir vairāk nekā 56%.

FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozarei jāvirzās uz PVN standartlikmi 21%, savukārt Zemkopības ministrijai nepieciešams izstrādāt mērķētus instrumentus nozares attīstībai, lai sniegtu būtisku atbalstu vietējo augļu un dārzeņu ražotājiem, kā arī veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu uzturā Latvijas iedzīvotāju vidū.

Jau ziņots, ka, lai varētu no nākamā gada ieviest PVN samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiks piedāvāts palielināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 10,8%, kur ietekme uz cenu ir 0,01 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem par 19,3%, kur ietekme uz cenu ir 0,03 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. Tādējādi budžetā varētu iegūt 1,681 miljonu eiro.

Tāpat kā kompensējošais pasākums tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana cigaretēm - par 15% jeb par 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,49 eiro uz paciņu salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmju paaugstinājuma varētu iegūt vēl piecus miljonus eiro.

Tiek piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana stiprajam alkoholam - par 8% jeb trim procentpunktiem vairāk pret budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz vienu litru (ar alkohola saturu 40 tilpumprocenti) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmes paaugstinājuma varētu iegūt 1,5 miljonus eiro.

Tāpat tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana karsējamai tabakai - par 15% jeb 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,22 eiro uz paciņu (5,4 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 1,3 miljonus eiro.

Plānota arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana smēķējamai tabakai - par 15% jeb pieciem procentpunktiem salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz 40 gramiem tabakas salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 790 000 eiro.

Tiks piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana tabakas aizstājējproduktiem (nikotīna spilventiņi) - par 15% jeb pieciem procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,31 eiro uz iepakojumu (14 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 120 000 eiro.

Tāpat plānots akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, piemērot 9,64 eiro par megavatstundu (MWh) 1,91 eiro par MWh vietā tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 170 000 eiro.

Piedāvāta arī azartspēļu automātu skaita prognozes precizēšana, no kuras budžetā varētu iegūt 2 160 300 eiro.

Kopumā piedāvātie kompensējošie pasākumi budžetam dotu 12 721 300 eiro.

Savukārt vēl trīs miljonus eiro varētu iegūt, atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto subsīdiju, teica Ašeradens.