Ķīna atsakās maksāt par Putina gāzes projektu; pieprasa Krievijai jaunas atlaides (8)

“Pekina ļoti labi saprot, ka tā var diktēt savus noteikumus un atrodas daudz spēcīgākās pozīcijās nekā Krievija,” norāda medija avots.

Pēc viņa teiktā, “Sila Sibiri - 2” projekta spiediens jūtams arī abu valstu augstāko amatpersonu vidū, jo Ķīna vēlas maksāt par Krievijas gāzi pēc iespējas mazāk. Gāze, kuru “Gazprom” no 2019. gada piegādā Ķīnai, izmantojot gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri - 1”, jau pašlaik Ķīnai izmaksā vismaz divas reizes lētāk nekā Eiropas valstīm. Ņemot vērā Krievijas budžeta projektu, nākamgad vidējā gāzes cena Ķīnai būs 297,3 dolāri par 1000 kubikmetriem gāzes, salīdzinot ar 501,6 dolāriem Eiropai un Turcijai.

Paredzams, ka nākamgad Ķīnai atlaide palielināsies, un tās cena būs 271,6 dolāru par 1000 kubikmetriem gāzes. Arī Turcijai un Eiropai cena samazināsies – līdz 481,7 dolāriem.

Ķīna gan nav mierā ar šādu atlaidi, jo vēlas pieprasīt ievērojami lielāku cenas samazinājumu.

“Visā, kas attiecas uz “Sila Sibiri - 2” būvniecību, Pekina vēlas būt pārliecināta, ka tai nebūs ne risku, ne arī izdevumu. Līdz ar to rēķins par šī Krievijai vajadzīgā projekta izbūvi būs jāmaksā Krievijai pašai,” norāda “The South China Morning Post” avots.

Vai “Gazprom” atradīs līdzekļus jauna superprojekta īstenošanai, nav skaidrs. Pēc Eiropas tirgus pamešanas kompānija saskārusies ar vismaz 10 miljardus eiro tīrajiem zaudējumiem gadā, kā arī saskārusies ar lielām grūtībām nomaksāt nodokļus. Tādēļ uzņēmums bija spiests iztērēt divas trešdaļas savu rezervju.

Neraugoties uz “Gazprom” finansiālo situāciju, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir jāsaskaras ar milzīgu spiedienu. Ja gāzes cauruļvads netiks izbūvēts, tad Krievijai vienkārši nebūs, kur likt milzīgu gāzes apjomu. Zaudējot Eiropas tirgu, kam pirms kara tika piegādāti 150 miljardi kubikmetru gāzes gadā, “Gazprom” bija spiests samazināt gāzes ieguvi par ceturto daļu.

Putins ne reizi vien ir paziņojis, ka “Sila Sibiri - 2” palīdzēs Krievijai piegādāt Ķīnai 100 miljardus kubikmetru gāzes gadā, kas ir piecas reizes vairāk nekā pašlaik. Tomēr Krievijai jāsaskaras ar zināmu Pekinas pretestību, kam šis projekts īsti vajadzīgs nav, kā arī – arī Mongolija pieprasa samaksu par šo cauruļvadu, jo paredzams, ka “Sila Sibiri - 2” cauruļvads šķērsos tās teritoriju.

Pagaidām Ulanbatoras varasiestādes nav devušas zaļo gaismu Maskavai, lai gan Putins šo jautājumu apsprieda, tiekoties ar Mongolijas prezidentu Hurelsuhu Uhnā.

Pēc Mongolijas valdības pārstāvju teiktā, Krievijas amatpersonu paziņotais, ka “Sila Sibiri - 2” izbūve sāksies jau nākamajā gadā, ir ārkārtīgi mazticams. Pagaidām nav runāts ne par tarifiem, ne par nodokļiem. Tieši tādēļ vismaz 2024. gada būvniecības sezonā par jaunā gāzesvada izbūvi nevar būt ne runas.