Vai “Rail Baltica” iekļaus Rīgu? Diskutē esošais un bijušais satiksmes ministrs (2)

Linkaits komentēja, ka, skatoties no malas uz to, kā virzās “Rail Baltica” projekts, jūtot gandarījumu par to, ka visās trīs Baltijas valstīs ir sākti būvniecības darbi. “Arī skatoties, kā Rīgas centrālajā stacijā un Rīgas lidostā notiek būvniecības darbi, es teiktu, ka projekts virzās uz priekšu,” viņš teica. Neskatoties uz problēmām, kopumā uz visas pārējās ES lielo projektu fona “Rail Baltica” projekts virzās uz priekšu ļoti labi, uzskata Linkaitis.

Briškens norādīja, ka projekta problemātika ir zināma jau daudzus gadus, pārvaldības problēmas esot tikušas konstatētas jau iepriekš, nesaskaņas starp projekta ieviesējiem novedušas pie tā, ka projekts kavējās. “Un bija skaidri redzama trajektorija, ka agri vai vēlu būtiski pieaugs projekta investīciju vajadzības un tas radīs to patiesības brīdi, kas tagad ir noticis, – projekta investīciju apjoms ir vairākkārt lielāks nekā sākotnēji plānots,” uzskata Briškens.

Linkaits norādīja, ka katrai valstij ir sava pieeja projekta būvēšanā. “Domāju, ka Latvijas trases novietojumam un tiem objektiem, kas mums ir jābūvē, esam izvēlējušies optimālāko veidu – sākt ar kapitāli intensīvākiem objektiem un pēc tam virzīties uz pamattrasi,” domā Linkaitis

Linkaitis arī pauda neizpratni par runām, ka “Rail Baltica” projekts varētu neiet cauri Rīgai. “Manuprāt, šādas runas ir jānocērt saknē. [..] Faktiski nav iespējams tāds variants, ka “Rail Baltica” līnija cauri Rīgai neiet. Tas noņemtu šim projektam pusi no ekonomiskā pamatojuma,” kategoriski izteicās Linkaitis.

Briškens skaidroja, ka šaubas par Rīgas integrāciju “Rail Baltica” pamatlīnijā cēlušās no tā, ka ilgus gadus politiski tika slēpts tas, ka projektā būtiski pieaugs investīciju vajadzības. “Ir jābūt jaunai atklātības ērai šajā projektā. Šāda veida sabiedriski svarīgus projektus ir jāpārvalda caurskatāmi,” uzskata Biškens.