Krievijas karš Ukrainā turpinās, un NATO nozīme Latvijas drošībai ir lielāka nekā jebkad. Pavisam drīz NATO paredzētas nozīmīgas pārmaiņas: nākamajā rudenī norvēģa Jensa Stoltenberga amatā stāsies kāds cits. Ilgstoši NATO vadošo amatu ieņēmuši «ziemeļnieki» – ar dažiem izņēmumiem no Itālijas un vienu no Spānijas, nozīmīgos pienākumus parasti uzņemas beļģi, briti, nīderlandieši vai kāds skandināvs.

NATO ģenerālsekretāra amatam netiek izsludināts oficiāls «konkurss». Šajā amatā var nonākt, NATO valstīm vienojoties par kompromisu politiskā ceļā. Pirmkārt, kandidātam ir jāsaņem apstiprinājums no ASV prezidenta. ASV joprojām uzskatāmas par nozīmīgāko NATO spēlētāju. Otrkārt, arī ES valstīm ir savas intereses – baumo, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons piekritīs tikai kandidātam, kas pārstāv vienlaicīgi gan NATO, gan ES. Treškārt, NATO vadošajā amatā ir jābūt personai ar ievērojamiem sasniegumiem. Ikkatrs dzīves gājuma elements var kļūt nozīmīgs lēmuma pieņemšanā. Par vēl vienu nozīmīgu elementu kalpo arī reģionālais kritērijs. NATO ģenerālsekretārs līdz šim nav bijis neviens no Austrumeiropas – vismaz līdz šim NATO dalībvalstu galvas, visticamāk, vēlas izvairīties no situācijas, kad aliansi vada kāds, kurš pret Krieviju noskaņots radikāli. Latvijā pašsaprotami liktos, ka kopš 2022. gada februāra šādiem aizspriedumiem NATO lēmumu pieņemšanu vairs nevajadzētu ietekmēt. Taču tas negarantē, ka par NATO ģenerālsekretāru tiks ievēlēts kāds igaunis, latvietis vai polis.

Komentāri (8)
CopyLinkedIn Draugiem X