Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumu skaits katru gadu pieaug, otrdien žurnālistiem pastāstīja Eiropas Prokuratūras prokurors Gatis Doniks.
Pieaug ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumu skaits
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pauls Krūmiņš teica, ka darbs šādu noziegumu izmeklēšanā ir ļoti sarežģīts, un tiem ir starptautisks raksturs. Lai veiksmīgi cīnītos, nepieciešama laba izmeklēšana un izglītoti policisti.
Pēc Krūmiņa teiktā, jebkurā noziedzības jomā tendences ir vērstas uz jaunu metožu ieviešanu, taču arī policija nesnauž un attīstās noziedzības apkarošanā.
Šādos nodarījumos iesaistītas amatpersonas, uzņēmēji un citas privātpersonas, un tiem esot augsts latentuma līmenis. Lietās figurējušās summas ir no vairākiem tūkstošiem līdz miljoniem eiro.
Doniks, runājot par tendencēm, norādīja, ka ir ļoti daudz līdzīgas iezīmes noziegumu veikšanā. "Statistiski redzam, ka noziegumu skaits ik gadus pieaug, un katru gadu arvien vairāk kriminālprocesu sākts par krāpšanu," norādīja Doniks.
Lielākā daļa lietu ir saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, un daļai lietu ir starptautisks raksturs, proti, izkrāptā nauda tiek legalizēta ārvalstīs un noziegumu ķēdes tiek veidotas tā, lai jau vēlāk naudu atgrieztu nozieguma organizatoriem.
Eiropas Prokuratūras kompetence ir saistīta ar tādu lietu izmeklēšanu, kur zaudējumi ir sākot no 100 000 eiro. Patlaban kopējais zaudējumu apmērs vēl nav apkopots, taču divarpus gadu laikā prokuratūra saņēmusi 140 pārbaudes materiālus. Kriminālprocesi sākti 40 gadījumos, trīs lietās ir pieņemti spriedumi. Patlaban aktīvi jeb izmeklēšanā ir vairāk nekā 30 kriminālprocesi. Zaudējumi mērāmi miljonos eiro.
Lai sekmīgāk cīnītos ar šiem noziegumiem, ir nepieciešami likumu grozījumi un policijas kapacitātes celšana, norādīja Doniks.
Finanšu ministrijas (FM) ES Fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane papildināja, ka līdz 2022.gada beigām kopējā summa, par kuru notika izmeklēšana, bija 19,7 miljoni eiro. FM gan par visu nav informēta, jo pastāv izmeklēšanas noslēpums.
Amatpersonas prognozēja, ka minētajā jomā savu ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija, un nākamo gadu laikā būs redzamas reālās sekas saistībā ar ES struktūrfondu līdzekļu izlietojumu.
Kā ziņots, pēdējos mēnešos sabiedrībā plaši apspriestas ir Eiropas prokuratūras rosinātās izmeklēšanas par iespējamiem noziegumiem ES līdzekļu apguvē Valmieras un Valkas pašvaldībās.