Otrā pasaules kara drūmākajos gados poļu kavalērijas virsnieks, izlūkošanas aģents un pretošanās kustības vadītājs Vitolds Pileckis uzņēmās paveikt pārdrošāko un bīstamāko misiju: ļaut nacistiem viņu arestēt un ieslodzīt Aušvicas koncentrācijas nometnē. 1940. gada 19. septembrī viņš izgāja Varšavas ielās un, tā sakot, veiksmīgi tika arestēts. Vēlākā misija viņam izdevās kā plānots – viņš nometnē izveidoja pretošanās kustību un veica rūpīgus ziņojumus par nacistu zvērībām nometnē, kurus nogādāja pretošanās organizācijām un Rietumu sabiedrotajiem. Diemžēl pasaule nebija gatava Pilecki uzklausīt.
Gadu iepriekš Poliju bija saplosījuši tās divi spēcīgākie kaimiņi: Polijas austrumus bija okupējusi Padomju Savienība, savukārt rietumus, to skaitā Varšavu, – nacistiskā Vācija. Polijas pretošanās kustībām Padomju Savienības okupētajās teritorijās klājās grūti, tomēr zem nacistu zābaka tādiem virsniekiem kā Pileckis izdevās nodibināt un nostiprināt slepenus tīklus, kas kļuva zināmi kā Polijas slepenās armijas pretošanās kustība.