Otrā pasaules kara drūmākajos gados poļu kavalērijas virsnieks, izlūkošanas aģents un pretošanās kustības vadītājs Vitolds Pileckis uzņēmās paveikt pārdrošāko un bīstamāko misiju: ļaut nacistiem viņu arestēt un ieslodzīt Aušvicas koncentrācijas nometnē. 1940. gada 19. septembrī viņš izgāja Varšavas ielās un, tā sakot, veiksmīgi tika arestēts. Vēlākā misija viņam izdevās kā plānots – viņš nometnē izveidoja pretošanās kustību un veica rūpīgus ziņojumus par nacistu zvērībām nometnē, kurus nogādāja pretošanās organizācijām un Rietumu sabiedrotajiem. Diemžēl pasaule nebija gatava Pilecki uzklausīt.
Gadu iepriekš Poliju bija saplosījuši tās divi spēcīgākie kaimiņi: Polijas austrumus bija okupējusi Padomju Savienība, savukārt rietumus, to skaitā Varšavu, – nacistiskā Vācija. Polijas pretošanās kustībām Padomju Savienības okupētajās teritorijās klājās grūti, tomēr zem nacistu zābaka tādiem virsniekiem kā Pileckis izdevās nodibināt un nostiprināt slepenus tīklus, kas kļuva zināmi kā Polijas slepenās armijas pretošanās kustība.
Lai neļautu pretošanās kustībām pieņemties spēkā, nacisti izveidoja Aušvicas koncentrācijas nometni. Pirmā “cilvēku krava” no Varšavas uz nometni tika nosūtīta 1940. gada augustā, un tajā bija divi Pilecka biedri. Septembrī uz turieni devās viņš pats, lai noskaidrotu, kas ar viņiem noticis un ko šī koncentrācijas nometne nozīmē Polijai un visai pasaulei.