Freda Dimanta dzīvoklis ir piekrāmēts ar kastēm, somām, maisiņiem, apģērbu kaudzēm, dzeramā ūdens pudelēm. Arī balkons un kāpņutelpa viņa dzīvokļa priekšā ir pilna ar dažādiem saiņiem. Freds aicina līdzi uz kaimiņu dzīvokli. Tur tieši tāda pati aina.
Visas šīs mantas ir palīdzība Izraēlas armijas karavīriem, kuras savākuši un karavīriem nogādā Freds ar domubiedriem. Viņš stāsta, ka armija ir sadalīta divās daļās. Priekšējā, kas reāli karo un ir apgādāta ar visu nepieciešamo. Un otrā, kas neatrodas tieši Gazā vai uz Libānas robežas, bet ir bāzēti netālu no karadarbības zonas vai pie arābu apmetnēm Rietumkrastā, – tiem trūkst daudz ikdienišķu lietu. “Parēķiniet, ir iesaukti aptuveni 360 tūkstoši rezervistu. Armijai ir noliktavas ar nepieciešamo, bet daudzas noliktavās esošās lietas ir vecas un nav vairs derīgas izmantošanai,” stāsta Freds. Karavīriem tiek vākts viss ikdienā nepieciešamais – zeķes, bikses, termoveļa, siltās jakas, cepures, cimdi, lukturīši, lādētājakumulatori, bezrecepšu medikamenti, visdažādākie krēmi un ziedes, skūšanās piederumi vīriešiem, higiēnas preces sievietēm, zobu sukas, zobu pastas, segas, guļammaisi. Visu to karavīriem nogādā Freds ar domubiedriem. Viņš stāsta, ka informācija par vajadzīgo klejo pa sarafānu radio. Kādam armijā ir iesaukts dēls vai meita, kādam brālis vai māsa, un viņi ir uzzinājuši, ka Freds ar sievu Jūliju organizē palīdzību. Šādā veidā pie Freda nonāk visdažādākie palīdzības lūgumi.