Taujāts, vai Zelenska atzīšana par ietekmīgāko sapņotāju nav mēģinājums radīt naratīvu, ka arī Ukrainas prezidenta pārliecība par Ukrainas uzvaru kara varēt būt "sapnis", Rinkēvičs sacīja, ka var intelektuāli par kaut ko filozofēt, taču pavisam kaut kas cits ir cīņa par valsts brīvību, neatkarību, redzēt, kā bojā iet cilvēki un darīt visu, lai maksimāli ātri karu izbeigtu.
"Manuprāt, šāda veida uzstādījums - sapņot par uzvaru un mērķa sasniegšanu - nebūtu īsti pamatoti, daudz pamatotāk būtu diskutēt nevis par ko sapņo vai nesapņo Ukrainas prezidents, bet kādā veidā palīdzēt Ukrainai īstenot tās uzdevumus, kas ir ne tikai Ukrainas, arī Latvijas, Eiropas un visas pasaules interesēs," pauda prezidents.
Runājot par to, vai Ukrainā ir kādas pazīmes, ka mazinās cīņasspars, pēc Rinkēviča paustā, cilvēki labi saprot, ka viņiem ir jāturpina cīnīties. Valsts prezidents norādīja, ka ir zināma vilšanās, ka daudzas apsolītās lietas netiek pietiekami ātri piegādātas, tajā pašā laikā Ukraina saņem atbalstu.
"Īsti nevaru piekrist diskusijām vai domapmaiņām par Ukrainu, kādas patlaban vairāk ir ekspertu un žurnālistu vidē, nekā lēmumu pieņēmēju vidē. Pirms gada skepse par to, vai Ukraina kaut ko spēs panākt, vai nespēs, bija lielāka daudzu valstu līderu vidū. Patlaban ir mobilizācija, kā vēl vairāk palīdzēt Ukrainai pašreiz un nākamā gada laikā," sacīja Rinkēvičs.
Prezidents atzina, ka ir arī riski, piemēram, atsevišķās valstīs vēlēšanās labus panākumus gūst tie, kuri uzskata, ka Ukrainai nevajag palīdzēt, bet pagaidām Eiropas izpratne ir tāda, ka ir jāmobilizējas.
"Vai tas kaut ko liecina, ka Zelenskis no visietekmīgākā Eiropas politiķa ir kļuvis par ietekmīgāko sapņotāju?! Nē. Ja "Politico" būtu izveidojis vēl vienu kategoriju "Gada optimists", varbūt es pat censtos uz to pretendēt, bet mani tāpat tur neviens neiekļautu," jokojot sacīja Rinkēvičs.