Ir pagājis tieši pusgads kopš septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas slepkavības; viņas nāves diena ekspertīzē noteikta 30. aprīlis. Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu un lietu nodevusi Austrumlatgales prokuratūrai. Justīnes tēvam Vladimiram Reinikovam un pamātei Sandrai Reinikovai tiek inkriminēta slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos. Ko par traģiskajiem notikumiem saka Justīnes tuvākais cilvēks – vecmāmiņa?

Vladimira mamma, Justīnes vecmāmiņa, dzīvo nomaļus no pagasta centra - kalnā, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Latgales plašumiem. Tieši te pie vecmāmiņas un viņas dzīvesbiedra, ko bērns sauca par vectētiņu, visbiežāk dzīvoja Justīne - toreiz, kad no ģimenes aizgāja mamma, kad tēvs strādāja ārzemēs un vēlāk kārtoja savu dzīvi.

Vienkāršās, bet sakoptās mājas durvis atver smalka sieviete vidējos gados. Pēdējais pusgads viņas dzīvē ir bijis smags, bet priekšā vēl tiesa, kurā viņa uzzinās, kas īsti notika ar mazmeitu. Justīnes mīļāko rotaļlietu - violetu Hagi Vagi - viņa ir nolikusi uz kapiņa, bet otru - mazu, dzeltenu zirdziņu - vienmēr nēsā līdzi. Kad sieviete ieslidina roku kabatā, ir sajūta it kā viņa pieskartos Justīnei.

To, ka Justīne brīvdienās vairs nekad pie viņas neatbrauks, sieviete līdz galam nespēj aptvert. Mājās aizvien kaut kur uz stikla viņa atrod blāvu mazas rociņas nospiedumu, istabā pie sienas ir suņuka bilde, ko Justīne vectētiņam lūdza pielikt. “Tā arī stāv,” viņa nopūšas. It kā ar mazmeitas zaudējumu un dēla apcietināšanu būtu par maz, sievietes dzīvi visus šos mēnešus ir indējušas baumas, naidīgas īsziņas un komentāri sociālajos tīklos.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X