Pēdējos gados Latvijas Ārlietu ministrija asociējās ar vienu cilvēku – Edgaru Rinkēviču (“Jaunā Vienotība”). Un tas nav pārsteigums, jo viņš atbildējis par ārlietām gandrīz 12 gadus. Taču teju pusgadu Rinkēvičs strādā Rīgas pilī, kamēr Valdemāra ielā tagad atrodas bijušā premjera Kariņa kabinets. Ar bijušo premjeru Krišjāni Kariņu, kurš tagad vada Ārlietu ministriju, analizējām karstākās ārpolitikas tēmas, ieskaitot konfliktus Palestīnā, Ukrainā un Kalnu Karabahā.

Kariņš atzīst, ka ES vēl nav politiskās vienošanās par nākamo lielo finansiālo atbalstu Ukrainai. Kā vilcināšanās iemeslu ministrs min Ungārijas bažas par ungāru minoritāšu tiesībām Ukrainā. "Bet, cik man zināms, šis jautājums ir faktiski atrisināts, un tuvākajā laikā tam visam vajadzētu iet uz priekšu."

Ir arī citi izaicinājumi, piemēram, lādiņu nogādāšana Ukrainai. Līdz šim ES piegādājusi apmēram 300 tūkstošus, bet apņemšanās bija viens miljons, saka Kariņš. Viens no ierobežojošajiem faktoriem – visiem lādiņiem jābūt ražotiem Eiropā. Lai gan ministrs tam piekrīt, jo tas palīdz attīstīt vietējo rūpniecību, Kijivai munīcija vajadzīga jau šodien.

"Ja šobrīd Eiropas ražotāji nespēj tik īsā laikā saražot pietiekami daudz, [es uzskatu,] ka mums vajadzētu paplašināt sarunas ar mūsu sabiedrotajiem, kas arī ražo munīciju, lai varētu iegādāties citur."

Vispār Eiropas aizsardzības industrija vēl nav mobilizēta kara apstākļiem, uzskata Kariņš. Militārā rūpniecība ir ļoti regulēta un lēnāk reaģē uz tirgus signāliem. Tas nav politiskais, bet strukturālais izaicinājums, tostarp arī Latvijā. "Mēs tagad audzēsim savu aizsardzības industriju, kas arī mūsu drošībai vidējā un ilgtermiņā nāks tikai par labu," norāda ministrs.

Komentāri (14)
CopyLinkedIn Draugiem X