Trauksmes dažādās sejas: kas par tām jāzina un kā sev palīdzēt

Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds:

Man bija iespēja uzstāties ar tēmu par trauksmes dažādajām sejām konferencē “Veselība 360”, un, lai gan dažkārt šķiet, ka tur jau neko jaunu pateikt nevar, tēma ir aktuāla. Par to liecina arī statistika.

Trauksmainie notikumi pasaulē lielā mērā atspoguļojušies arī mūsu valstī dzīvojošo cilvēku garīgajā labsajūtā. Vairāk nekā puse jeb 57,2% Latvijas vīriešu un 63,9% sieviešu pērn atzina, ka pēdējā gada laikā izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību. Salīdzinoši 2016. gadā tie bija 44,6% no visiem mūsu valstī dzīvojošajiem vīriešiem un 52,3% sieviešu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā statistika.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centrā līdz ar pandēmijas sākšanos pirmreizēji konsultēto pacientu skaits, kuriem konstatētas dažāda veida trauksmes, ir palielinājies. Pagājušajā gadā tajā pirmreizēji konsultēti 1508 cilvēki, salīdzinoši 2019. gadā tie bija 710 pacienti. Tas nozīmē, ka triju gadu laikā šis skaitlis ir vairāk nekā dubultojies. Vidēji vienam cilvēkam gadā pie psihiatra ir bijušas 4,7 vizītes.

To var vērtēt divējādi. No vienas puses, protams, mūsu speciālistiem ir vairāk jaunu pacientu, bet no otras puses – tas ir indikators, ka Latvijas iedzīvotāji savai garīgajai veselībai sāk pievērst lielāku uzmanību un jo īpaši jauniešu vidū ir pilnībā izzudusi vēsturiskā stigma, ka meklēt palīdzību vai vērsties speciālista būtu kas slikts vai nosodāms. Es uz to raugos pozitīvi. Ja runājam par trauksmēm, nereti tieši savlaicīga vēršanās pie ģimenes ārsta, psihoterapeita vai psihiatra var palīdzēt samazināt ārstēšanas laiku. Speciālists noteiks ne tikai trauksmes smaguma pakāpi, bet arī tās veidu un līdz ar to varēs izraudzīties arī efektīvāko ārstēšanas veidu. Medicīnā par trauksmēm runā daudzskaitlī, jo šiem psihiskiem traucējumiem var būt dažādi veidi.

Viena trauksme, dažādi iemesli

Psihiatrijā un citās disciplīnās trauksmes klasificē atkarībā no baiļu iemesla vai objekta. Cilvēkam baiļu sajūtu var izraisīt, piemēram, atrašanās pūlī (sociālā trauksme) vai tieši otrādi – būšana vienam (separācijas trauksme). Arī dažādas fobijas tiek pieskaitītas pie trauksmju veidiem, un viena no populārākajām noteikti ir bailes no lidošanas. Tajā pašā laikā psihiatrijā, un ne tikai, tiek izšķirta arī ģeneralizētā trauksme, kad cilvēks teju visu laiku ir nemiera stāvoklī, jo izjūt trauksmi par visu, kas saistās ar viņa dzīvi, piemēram, tuvinieku veselību, finansēm, nākotni un tamlīdzīgi.

Neatkarīgi no trauksmes ierosinātāja tās izpausmes visiem veidiem ir ļoti līdzīgas. Visbiežāk tā ir nervozitāte un saspringuma sajūta. Cilvēks visu laiku ir kā “uzvilkts” un nespēj ne mirkli relaksēties. Līdztekus tam ir pastiprināta kairināmība, pārmērīga reakcija uz pārsteigumu un nobiedēšanu, apgrūtināta koncentrēšanās, ko bieži paši pacienti dēvē par “tukšuma sajūtu” galvā. Panikas lēkmju laikā neiztrūkstošs elements ir bailes, piemēram, sajukt prātā vai nomirt. Mana pieredze liecina, ka šīs nepatīkamās sajūtas gan daļa cilvēku mēdz ignorēt vai iemācās ar tām sadzīvot. Tas, kas “aizdzen” pie ģimenes ārsta, ir tieši trauksmes somatiskās jeb ķermeniskās izpausmes, piemēram, tahikardija, sausums mutē, svīšana, tremors jeb trīce. Kopā ar biežākajām trauksmes izpausmes formām pacientiem var novērot arī tādus nespecifiskus simptomus kā drudzis, durstīšana, tirpšanas sajūta, muskuļu saspringums vai sāpes, reibonis, ģībšanas sajūta, kamols kaklā un rīšanas grūtības.

Te gan jāuzsver, ka trauksme ir izslēdzošā diagnoze, kas nozīmē, ka, pirms to sākt ārstēt, vispirms ir jāpārliecinās, ka šiem nepatīkamajiem simptomiem pamatā nav somatiska saslimšana. Vēl viena būtiska lieta – trauksme nav tas pats, kas depresija. Ir gadījumi, gad abi šie neirotiskie traucējumi iet roku rokā, taču smagāko sajūtu un sliktāko pašsajūtu noteikti dod tieši trauksme.

Ietekmē vai neietekmē ikdienu

Diemžēl trauksmes neaprobežojas tikai ar nepatīkamām fiziskām izpausmēm. Bieži vien tā atstāj ietekmi arī uz cilvēka ikdienu un paradumiem. Lai nesastaptos ar savu baiļu objektu, cilvēki mēdz izvairīties no tiem, piemēram, smagākos sociālo trauksmju gadījumos pacienti atsakās iziet no mājām. Tas nozīmē, ka smagi izteiktas trauksmes gadījumā daļai no viņiem nav iespējas strādāt. Līdz ar to ģimenes ārstam vai psihiatram ir jāizsniedz darba nespējas lapa.

Citiem ir apgrūtināta mācīšanās vai ierobežota spēja pārvietoties, jo viņiem trauksmi rada tieši atrašanās noteiktos transportlīdzekļos. Mana prakse liecina, ka arvien vairāk tieši gados jauniem cilvēkiem tiek novērotas dažādas sociālās trauksmes, kuru dēļ daļa no viņiem daudz labprātāk izvēlas mācīties un pēcāk arī strādāt attālināti.

Tāpat pēdējā laikā pie speciālistiem biežāk vēršas cilvēki, kuriem ir panikas traucējumi. Panika no fobijām jeb bailēm no konkrētām vietām, objektiem vai darbībām atšķiras ar to, ka parasti sākas strauji un negaidīti. Sirdsklauves, apgrūtināta elpošana un citas ķermeņa reakcijas pirmajā reizē, kad cilvēku tas piemeklē, rada aizdomas par kādu nopietnu saslimšanu un dzīvībai bīstamu stāvokli, tādēļ palīdzība tiek bieži meklēta pie neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Šis stāvoklis ir ļoti mokošs. Ne velti tie, kuri ar to saskārušies, ļoti spilgti atceras un spēj ilustrēt savu pirmo panikas lēkmi.

Ir cilvēki, kuriem panikas lēkme ir bijusi tikai vienu reizi dzīvē. Šajā gadījumā to cilvēks atceras, taču tā nekādā veidā neietekmē ikdienu. Taču ir arī tādi, kuriem panikas lēkmes ir ļoti biežas. Ja tās atkārtojas vismaz četras reizes viena mēneša laikā, runājam par panikas traucējumiem. Šādā situācijā es aicinātu meklēt speciālista palīdzību, jo tās ietekmē dzīves kvalitāti.

Lai gan no trauksmes cilvēks nevar nomirt, esot šajā stāvoklī, sajūtas ir pavisam citādas. Ja trauksme ir jāpiedzīvo ik dienas vai pat vienu reizi nedēļā, tā negatīvi ietekmē spēju darīt ikdienas darbus un izbaudīt dzīvi.

Kā sev palīdzēt?

Arī “Olainfarm” rīkotajā konferencē ārstiem pat no citiem mediķiem saņēmu jautājumus – kā sev palīdzēt trauksmes brīžos? Mans galvenais ieteikums – nepieļaut, ka trauksme kļūst par ilgtermiņa problēmu, proti, meklēt sev efektīvāko risinājumu un nekautrēties iet pie speciālistiem. Vienkāršākais veids noteikti ir dažādi elpošanas vingrinājumi, kas jo īpaši labi noder panikas lēkmes gadījumā. Piemērs te ir elpošana ar diafragmu (tautā saukta arī par elpošanu ar vēderu). Taču, lai efektīvi to izmantotu trauksmes gadījumā, vingrinājums sākumā noteikti ir jāpraktizē arī miera stāvoklī. Citiem palīdz elpošana papīra maisiņā. Ir cilvēki, kuriem daudz labāk strādās domu novirzīšana, kad koncentrējam uzmanību uz kādu lietu vai objektu un mēģinām to savās domās aprakstīt tā, it kā stāstītu par to citiem.

Jāņem vērā, ka izvairīšanās no situācijām, kas rada satraukumu un bailes, tikai ļaus tām “baroties”, bet problēmu neatrisinās. Tieši tādēļ tām ir jāstājas pretim, pakāpeniski ir jāiemācās ar šīm situācijām sadzīvot vai tās pārvarēt, un šajā situācijā noteikti noderēs arī psihoterapija. Pētījumi liecina, ka dažādu trauksmju gadījumā efektīvākā ir kognitīvi biheiviorālā terapija. Iespējams, tas prasīs mēnešus un kādam pat gadus, lai atpazītu savas negatīvās domas, kas ietekmē emocijas un tādējādi arī veicina nepatīkamās ķermeniskās izpausmes. Smagākos trauksmju gadījumos ir nepieciešama arī psihiatra iesaiste un medikamentozā terapija.

Taču, sakaroties ar dažādām trauksmēm, neatkarīgi no to izpausmēm un biežuma, viena no būtiskākajām lietām, kam ir jāpievērš uzmanība, ir savi ikdienas paradumi. Veselīgs uzturs uznportiskas aktivitātes nav tikai tukši vārdi. Tie var palīdzēt. Tāpat kā atpūta un miegs. Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, ir meklēt relaksāciju alkoholā un apreibinošo vielu izmantošanā, jo tās problēmu tikai padziļinās.