Latvijā turpina pieaugt reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaits

Latvijā aizvien turpinās Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Aizvadītajā nedēļā laboratoriski apstiprināti 270 Covid-19 gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš - 241, bet divas nedēļas iepriekš - 209. Pieaugums ir vidēji 30 gadījumi nedēļā.

Pagājušajā nedēļā Covid-19 testi veikti 823 pacientiem un 151 apstiprināta infekcija. Pozitīvo testu īpatsvars trešo nedēļu saglabājas vidēji augstā līmenī, pārsniedzot 30%, kas liecina, ka Covid-19 joprojām ir galvenais akūtu augšējo elpceļu infekciju izraisītājs Latvijā, vērtē SPKC.

Pagājušajā nedēļā stacionēti 272 Covid-19 pacienti, kas bija par 46 pacientiem vairāk nekā nedēļu iepriekš. Vienlaikus slimnīcās esošo pacientu skaits ar pamata diagnozi Covid-19 ir nedaudz samazinājies - no 259 pacientiem pirms divām nedēļām līdz 235 pacientiem pagājušajā nedēļā, norāda SPKC.

Iepriekšējā nedēļā smagā stāvoklī stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits saglabājies tāds pat kā līdz šim - deviņi pacienti.

Pagājušajā nedēļā reģistrēti 18 Covid-19 pacientu nāves gadījumi, kas ir par vienu vairāk nekā nedēļu iepriekš. Mirušie bijuši vecuma grupā virs 50 gadiem. Vismaz piecos gadījumos mirušajiem pacientiem pamata diagnoze bija Covid-19. SPKC skaidro, ka saslimšana ar Covid-19 bieži būtiski saasina jau esošas hroniskās slimības, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un var iestāties nāve.

Notekūdeņu monitoringa dati liecina, ka joprojām novērots "SARS-CoV-2" vīrusa RNS koncentrācijas pieaugums. Lielā daļā pašvaldību un Latvijā vidēji vīrusa RNS koncentrācija jau šobrīd ir augstāka nekā pagājušās sezonas maksimums visā sezonas laikā.

Savukārt gripas izplatība saglabājas zema, tomēr vērojams neliels pieaugums kopš oktobra sākuma. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 17 saslimšanas gadījumi, kad gripas diagnoze bija noteikta, balstoties uz tipisku klīnisko ainu. Šādi gadījumi reģistrēti Ventspilī, Daugavpilī, Jēkabpils novadā un Rīgā.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās, tomēr augstākā saslimstība reģistrēta vecuma grupā līdz četriem gadiem, kur slimības izplatības rādītājs ir 87,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Slimnīcās gripas testi veikti 161 pacientam un konstatēti pieci pozitīvi rezultāti. Vienā gadījumā tika noteikta A tipa gripa un divos gadījumos B tipa gripa. Savukārt RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija izmeklēja 163 klīniskos paraugus un apstiprināja A tipa gripas vīrusu divos paraugos. Līdz ar to pozitīvo paraugu īpatsvars, pārbaudot pacientus uz gripu, joprojām ir zems - vidēji 2,2%.

Lielākajā daļā Eiropas valstu gripas izplatība saglabājās līdzīgā līmenī, kāds tika novērots tajā pašā periodā pagājušajā gadā. Eiropā kopumā Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars ir 21%, kamēr nedēļu iepriekš tie bija 14%, salīdzinoši gripas pozitīvo testu īpatsvars saglabājās zem 3%.

Otro nedēļu pēc kārtas tika novērots RSV pozitīvo testu īpatsvara pieaugums. Ja pirms divām nedēļām tas bija 9,8%, tad pagājušajā nedēļā - 25,8%. SPKC lēš, ka, visticamāk, šie monitoringa rezultāti liecina par kārtējās RSV sezonālās epidēmiskās izplatības sākumu.

Monitoringa dati liecina, ka pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu apmeklējums samazinājies par 5,2% un ir bijis 66,4%, kamēr nedēļu iepriekš - 71,6%. Saslimstības pieaugums ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām galvenokārt saistīts gan ar Covid-19 infekcijas izplatības turpināšanos, gan ar RSV izplatības sākšanos. SPKC norāda, ka gripas ietekme uz kopējo saslimstību pagaidām vēl nav nozīmīga.

Šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies ap 89 000 iedzīvotāju, bet pret Covid-19 vakcinējušies vien 21 000 iedzīvotāju.