Asociācija: Cenu atšķirība starp bioloģiskajiem produktiem un konvencionālo pārtiku ir izlīdzinājusies

Viņš skaidroja, ka agrāk bija lielāka cenu starpība starp bioloģisko un konvencionālo pārtiku. Patlaban cenu vairāk ietekmē tas, kur bioloģiskā pārtika tiek pirkta.

"Ja lielveikalā bieži vien tie ir dārgāko plauktu produkti, tad citos veikalos, pie mazākiem tirgotājiem, tirgū vai tiešajā tirdzniecībā var nopirkt lētāk pat par konvencionālajiem produktiem. Tas ir mīts, ka bioloģiskā pārtika ir ļoti dārga un to neviens nevar atļauties," pauda Norkārklis.

Viņa ieskatā Latvijā trūkst oficiālas statistikas par bioloģisko pārtiku, bet produktu klāsts ir stabils un tas pat pieaug. Sabiedrība, neskatoties uz inflāciju un krīzēm, pieprasa bioloģisko pārtiku. Turklāt, ja patērētājs seko līdzi, kur iegadāties pārtiku, un seko līdzi akcijām, bioloģisko pārtiku varot iegādāties par ļoti labām cenām.

Runājot par pievienotā vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu svaigiem augļiem un dārzeņiem, Norkārklis atzina, ka patlaban ir ļoti nepilnīga informācija par zaudējumiem un ieguvumiem, ko maina PVN likme.

"Vai tas nozīmē, ka sabiedrībai pārtika būs lētāka, vai kļūs dārgāka, cik no tā iegūs tirgotājs, cik ražotājs un galu galā tas attiecas arī uz importa dārzeņiem un augļiem," stāstīja asociācijas pārstāvis.

Viņš piebilda, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā dārzeņu, augļu audzētāju ir maz, bet pauda bažas, vai PVN likmes samazināšana varētu būtiski ietekmēt konkurētspēju, vai tomēr varbūt ir citi instrumenti, kā palīdzēt.

"Es neesmu pret samazinātās likmes saglabāšanu, bet ir vajadzīgs neatkarīgu ekspertu vērtējums, kas visas šīs ietekmes izvērtētu. Šobrīd mēs vairāk operējam ar emocionāliem saukļiem, bet prasītos konstruktīvāks dialogs ar visām pusēm," pauda Norkārklis.

Viņa ieskatā būtu nepieciešams samazināt PVN likmi veselīgai pārtikai kopumā, tostarp tādiem pamatproduktiem kā maizei, pienam, gaļai, arī bioloģiskajai pārtikai, lai tā varētu vēl vairāk konkurēt ar konvencionālo pārtiku un būtu vēl pieejamāka.