Kara sekas ir ietekmējušas latviešu valodas apguves iespējas Krievijā, norāda ministrija

Ābece.
Ābece. Foto: Lita Krone/LETA

Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekas ir ietekmējušas latviešu valodas apguves iespējas Krievijā, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā plānā darbam ar diasporu 2024.-2026.gadam projektā, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

ĀM atzīmē, ka kopš 2006.gada finansēta latviešu valodas skolotāju darbība Krievijā. Patlaban klātienē latviešu valodu var apgūt tikai Maskavas Latviešu skolā un Maskavas Latviešu kultūras biedrībā, bet attālināti latviešu valodas nodarbības tiek organizētas Omskas, Krasnojarskas un Sanktpēterburgas latviešu biedrību locekļiem.

Plāna projektā norādīts, ka diasporas latviskās identitātes stiprināšana ir viens no Diasporas likumā noteiktajiem pamatmērķiem, kura būtiska sastāvdaļa ir atbalsts latviešu valodas saglabāšanai diasporā. Kopš 2013.gada tiek sniegts sistemātisks atbalsts latviešu diasporas skolu darbībai, kā arī dažādu izglītojošu pasākumu organizēšanai latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai.

2023.gada pirmajā pusē, Diasporas konsultatīvā padome (DKP) izveidoja pastāvīgu Latviešu valodas un izglītības darba grupu, kuras mērķis ir nodrošināt regulāru iesaistīto pušu dialogu jautājumos, kas saistīti ar latviešu valodas apguves iespējām diasporā un izglītības jautājumiem.

Latviešu valodas aģentūra (LVA) no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde" nodrošina diasporas latviešu skolu līdzfinansējumu, ko skolas izmanto telpu īres, apdrošināšanas izdevumu segšanai, mācību un metodisko līdzekļu, izglītojošo platformu un izdevumu abonēšanai, tehniskā aprīkojuma un kancelejas preču iegādei, skolotāju ceļa izdevumu segšanai uz skolu un atpakaļ, kā arī citiem mērķiem.

Pēc ĀM paustā, finansiālais atbalsts diasporas skolām ļauj noteiktāk plānot savu darbību ilgtermiņā, vecāku līdzmaksājumus novirzot citām vajadzībām, tajā skaitā skolotāju atlīdzībai. Finansējuma sadale notiek reizi gadā sadarbībā ar centrālajām diasporas organizācijām organizējot konkursus. 2022.gadā finansējums piešķirts 62 diasporas latviešu skolām, tajās izglītoti 1894 diasporas bērni un jaunieši. Šogad finansējums piešķirts 63 diasporas latviešu skolām.

ĀM skaidro, ka vīrusa Covid-19 pandēmijas laiks ir bijis pārbaudījums diasporas latviešu skolām. Lai gan lielākā daļa skolu veiksmīgi tika galā ar šo izaicinājumu, ir vērojams skolēnu skaita samazinājums un skolotāju motivācijas kritums. Tāpat latviešu skolas pasaulē stipri ietekmē straujais izmaksu kāpums pēc Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā.

Kā klāsta ĀM, pieejamais finansējums pietiek vien diasporas latviešu skolu pamatdarbības nodrošināšanai - telpu īrei, apdrošināšanai, mācību un metodisko līdzekļu iegādei, kancelejas preču izdevumiem, taču, lai stiprinātu diasporas latviešu skolas pēcpandēmijas laikā, ir nepieciešams atbalsts skolu attīstībai, kas gan motivētu skolotājus, gan palīdzētu piesaistīt jaunus skolēnus.

Latvisko izglītību pasaulē pusaudžiem un jauniešiem nodrošina diasporas vasaras skolas - ASV tās ir "Garezers" un "Kursa", Austrālijā - Annas Ziedares vasaras vidusskola, Eiropā - Eiropas Vasaras skola, kurām Latvija sniedz atbalstu ar IZM un LVA starpniecību. Savukārt Latvijas Universitāte (LU) nodrošina latviešu valodas un kultūras vasaras skolas organizēšanu diasporas jauniešiem Latvijā. 2022.gadā vasaras skolā piedalījušies 62 diasporas pārstāvji. Šogad vasaras skolā piedalījušies 11 diasporas pārstāvji.

Atbalsts latviešu valodas kā dzimtās valodas un kā svešvalodas apguvei diasporas bērniem un pusaudžiem papildus tiek sniegts, LVA organizējot latviešu valodas nodarbības tālmācībā. 2021./2022. mācību gadā profesionālu pedagogu vadībā latviešu valodu tālmācības nodarbībās apguvuši 287 skolēni no 38 valstīm. 2022./2023. mācību gadā profesionālu pedagogu vadībā latviešu valodu tālmācības nodarbībās apguvuši 266 skolēni no 39 valstīm.

LVA finansiālu atbalstu sniedz arī izglītojošu pasākumu organizēšanai latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai diasporas mītnes zemēs. Finansējums tiek izmantots diasporas skolotāju semināru un konferenču rīkošanai, izglītojošu tiešsaistes pasākumu organizēšanai diasporas skolotājiem un jauniešiem. 2022.gadā finansēti septiņi izglītojoši pasākumi, kuros kopā iesaistījušies 194 dalībnieki.

Diasporas pārstāvjiem, tajā skaitā diasporas latviešu skolu absolventiem, ir iespēja iegūt latviešu valodas prasmi apliecinošo dokumentu - valsts valodas prasmes apliecību, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs (VISC). Pēc ĀM paustā, valsts valodas prasmes rezultātu apliecinošs dokuments diasporas pārstāvjiem noder gan Latvijas augstskolās, gan ārvalstu augstskolās - kā apliecinājums par vēl vienas svešvalodas prasmi.

VISC kopš 2015.gada regulāri nodrošina valsts valodas prasmes pārbaudes diasporas un viņu ģimenes locekļu mītnes zemēs atbilstoši pieprasījumam. Kopumā līdz 2022.gadam valsts valodas prasmes pārbaudes diasporā ir kārtojušas 513 personas. No 2023.gada valsts valodas prasmes pārbaudes process daļēji notiek tiešsaistē.

ĀM akcentē, ka plānā darbam ar diasporu 2024.-2026.gadam ir iekļautas gan aktivitātes un uzdevumi, kas tiks turpināti, gan jaunas iniciatīvas, ko nosaka gan diasporas vajadzības, gan norises pasaulē. Vīrusa Covid-19 globālās pandēmijas apstākļos par prioritāru nepieciešamību kļuva pāreja uz digitālām un tālmācības mācību metodēm.

Plāna projektā pausts, ka IZM kā svarīgu uzdevumu izvirzīja atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, tai skaitā interaktīvas diasporas izglītības platformas nodrošināšanu diasporas skolotāju izglītošanai vietnē "maciunmacies.lv", kā arī bērnu skaita palielināšanu apmācību tiešsaistes klasēs "Classflow" platformā un jauniešiem un pieaugušajiem domāta pašmācības rīka "e-LAIPA" lietotāju skaita palielināšanu.

"Pieprasījums pēc latviešu valodas apguves tālmācībā nezūd, jo šādas mācību metodes ļauj valodas apguvē iesaistīties arī tiem bērniem un jauniešiem, kuru dzīves vieta diasporas mītnes zemē atrodas tālu no klātienes apmācību vietām. Līdz ar to arī nākamajos trijos gados prioritāra būs diasporas latviešu skolu attīstības veicināšana to mītnes zemēs, profesionālās pilnveides pasākumu palielināšana un metodiskā atbalsta rīku pieejamība diasporas izglītotājiem," skaidrots plāna projektā.

ĀM arīdzan klāsta, ka plānā iekļauto valodas apguves projektu īstenošana ir finanšietilpīgākā. Šiem un citiem pasākumiem, kas vērsti uz latviešu valodas saglabāšanu diasporā, valsts budžetā arī nākamajiem trijiem gadiem ikgadēji paredzēts finansējums gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu