Noskaties ⟩ PVN ietekmes novērtējums: Dati, ar kuriem puses pamato katra savu pozīciju, būtiski atšķiras

Jāatgādina, ka PVN Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir bijis samazināts pēdējos sešus gadus, piemērojot 5% likmi standarta 21% likmes vietā. To savulaik ieviesa kā izmēģinājumu, lai saprastu, vai tas veicinās nozares attīstību un zemākas cenas, un, balstoties uz situācijas izvērtējumu, lemtu, vai šāda likme saglabājama vai ne.

Nozare pauž pārliecību, ka labums ir bijis. Viena no tām, kas aizvadīto nedēļu laikā kopā ar citiem nozares pārstāvjiem centās panākt 5% likmes saglabāšanu, ir arī Elīza Ilze Malceniece, kura kopā ar ģimeni saimnieko zemnieku saimniecībā "Bračas". Tur aptuveni 60 hektāros audzē ap 15 dažādu veidu dārzeņus.

"Pirmais šoks nozarei bija tas, ka zemkopības ministrs Armands Krauze iznāca ar publisku paziņojumu, ka būs 21% atpakaļ no 1. janvāra. Tas bija liels šoks nozarei, jo Zemkopības ministrija vienmēr ir atbalstījusi šos 5%. Līdz ar to nozare bija ļoti satraukta, ka mums nav nozares ministra atbalsta, un tad mēs sākām šo aktīvo diskusiju publiskajā telpā un ar politiķiem, ar ministriju," viņa stāsta.

Rezultātā valdības ministri vienojās un koalīcijas deputāti Saeimā atbalstīja augstāku, bet joprojām samazinātu –12% PVN likmi. Turklāt finanšu ministrs lika noprast, ka jaunais piedāvājums ir uz laiku, kamēr izdomās kaut ko citu. Pēc Ašeradena teiktā, mērķis ir atbalstīt Latvijas zemniekus, bet no mazāka PVN iegūst arī importētāji. Savukārt valsts budžetā tas rada iztrūkumu, un arī piekāpšanās par 12% likmi nozīmējot 16 miljonus mīnusā.

"Mēs bijām paredzējuši subsīdijas šajā gadījumā. Neizdevās ar uzņēmējiem vienoties. Tad aizgāja otrs scenārijs, ka šobrīd ir šie 12%, samazināta likme. Un vērtēsim šo situāciju, kā tomēr nozari var attīstīt. Ļoti daudzas valstis tiek ar šo galā – liek eksportā, un mēs esam gatavi strādāt tieši pie šī, lai Latvijas uzņēmēji būtu tie, kas iekarotu gan citus tirgus, gan Latvijas tirgu, un attīstīties," norādīja finanšu ministrs.

Zemkopības ministrs Armands Krauze 12% variantam piekrīt, neraugoties uz to, ka nozarē joprojām no viņa sagaida iestāšanos par 5% likmi. "Tas ir politisks kompromiss, šie 12%," viņš sacīja intervijā raidījumam "de facto".

"Pirmkārt jau tas noteikti nav kompromiss," iebilst Malceniece. Viņa paskaidro: "Kompromiss ir tad, kad divas puses vienojas, bet dārzeņkopības un ogu nozare nav aicināta runāt par šo jautājumu. Šie 12% - par tiem mēs uzzinājām no preses. Tāpēc neuzskatu to par kompromisu." Pat ja tā nav pilnā 21% likme, arī nodokļa pieaugums līdz 12% nozīmēšot dārzeņu un augļu cenu palielināšanos veikalos, ir pārliecināti audzētāji.

LTV "de facto" aprēķini liecina, ka ar nosacījumu, ja nemainās pamatcena, kilograms kartupeļu, kuru vidējā cena oktobrī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 68 centi, ar 12% PVN maksātu 73 centus, bet kilograms tomātu divu eiro un 39 centu vietā maksātu divus eiro 55 centus.

Audzētājus pārstāvošajās organizācijās norāda, ka dārgāka produkcija var nozīmēt patēriņa apjomu samazināšanos, kā arī ēnu ekonomikas palielināšanos, jo, pieaugot nodoklim, pieaug interese preces pārdot bez tā. Un tas savukārt kropļo konkurenci.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons sacīja: "Mēs cīnāmies pirmām kārtām par sabiedrības interesēm, otrām kārtām, protams, arī par savām interesēm. Jo, atgriežoties pie 12% un vēlāk pie 21%, valdība apzināti iegrūž nozari atpakaļ ēnu ekonomikā." Zemnieki atsaucas uz Zemkopības ministrijas datiem, kas rāda, ka aizvadītajos sešos gados ar samazināto PVN tirgošanās ēnā mazinājusies. To ministrijā apliecina arī intervijā raidījumam "de facto".

"Mēs vērtējām 2022. gadu, skatoties pret 2017. gadu. Secinājām, ka ir strauji samazinājies, teiksim, tādu negodīgu darījumu skaits, ko konstatēja Pārtikas un veterinārais dienests. Samazinājums bija pa 30%," sacīja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības un atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

Šiem un arī citiem secinājumiem par ieguvumu no 5% PVN savukārt nepiekrīt Finanšu ministrijā. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins norādīja: "Neviens nav īpaši pētījis ēnu ekonomiku šajā ļoti mazajā apakšnozarē. Zemkopības ministrija atsaucās uz PVD pārbaudēm. Nu, tas arī ir vienīgais tāds mērāmais punkts. Vienlaikus no Valsts ieņēmumu dienesta risku izvērtējuma nozare īpaši nav uzlabojusi savu situāciju. Protams, mēs nevaram teikt, ka tā nozare ir kļuvusi sliktāka vai kādi jauni riski parādījušies. Bet teikt, ka viņa ir kļuvusi daudz mazāk riskanta, arī nevar."

Taču uzskatāmākais piemērs, cik atšķirīgus datus lieto viena vai otra puse, ir nodokļu nomaksas rādītāji. Zemkopības ministrija aplēsusi, ka pieaug citi 5% likmes maksātāju samaksātie nodokļi, un 2022. gadā tie sasniedza 35,76 miljonus eiro. Tikmēr Finanšu ministrijā norāda, ka kopējās nodokļu iemaksas samazinās. 2022. gadā tās nokritušās līdz 0,3 miljoniem eiro.

Šos Finanšu ministrijas datus zemnieku saimniecībā “Bračas” jo īpaši uzlūko ar aizdomām. "Es aprēķināju, kā tas ir mūsu saimniecībā, un pēc Finanšu ministrijas datiem [sanāk, ka] šāda veida saimniecības ir tikai aptuveni 10 Latvijā. Tātad tur acīmredzot ir kāda kļūda, kāds ir nokļūdījies ar skaitļiem vai ir lietas, ko nepareizi aprēķina. Tādēļ man ir ļoti liela neizpratne, un es nezinu, vai es spēju uzticēties Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem," sacīja Malceniece.

To, ka ar datu salāgošanu ir problēmas, šonedēļ Ministru kabineta sēdē secināja arī premjerministre. Viņa ar iesaistītajām pusēm bija tikusies vēl nedēļu iepriekš un valdības sēdes laikā norādīja: "Bija ļoti grūti ar nozari sarunāties, jo sarunas bija patiešām agresīvas no nozares puses. Bet arī jāpiebilst, ka tā izpratne var veidoties tad, ja ir ņemts vērā arī mans izteiktais piedāvājums gan nozarei, gan Zemkopības ministrijai iesaistīties un Finanšu ministrijai, un salikt kopā datus."

Finanšu ministrijā savus skaitļus aizstāv, bet pauž gatavību tos skaidrot. Tikšanos ar nozares pārstāvjiem tur solīja decembrī.

Ņemot vērā, ka 5% likmes periodam šajā nozarē jau sākotnēji bija izmēģinājuma raksturs, rezultātus gan bija paredzēts izvērtēt arī valdībā. Tur arī vēl pirms budžeta izskatīšanas būtu bijis jāvienojas par skaitļu interpretāciju. Taču tā nenotika. Attiecīgs ziņojums jau pirms vairākiem mēnešiem ir sagatavots, tomēr uz Ministru kabineta galda oficiālai izskatīšanai tā arī nav nonācis.