/nginx/o/2023/12/03/15759263t1h8b12.png)
Sociālajos medijos vairākus tūkstošus reižu skatīts video, kurā ārsts Lauris Līcītis izplata nepatiesu informāciju par Covid potēm. Viņš arī nepamatoti stāsta, ka Covid var ārstēt ar homeopātiskiem līdzekļiem vai pretparazītu zālēm ivermektīnu. Ārsta teiktais ir pretrunā ar zinātnisko literatūru un oficiālo statistiku.
Līcītis video apgalvo:
“Mūsu rīcībā ir neapstrīdami oficiālie dati par to, ka tomēr vakcinētie pārliecinoši neslimo mazāk un vieglāk par nevakcinātajiem.”
Nav taisnība
Tā nav taisnība – Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka nevakcinētie ar Covid slimo biežāk. Jaunākā SPKC informācija par vakcinācijas grupām publicēta pērnā gada novembrī. Tolaik nevakcinētie ar Covid slimoja divreiz biežāk nekā tie, kas piebeiguši vakcināciju.
Savukārt 2022. gada februārī, kad Latvijā bija augstākais diagnosticēto Covid gadījumu skaits, nevakcinētie ar ar to slimoja 1,76 reizes biežāk nekā tie, kas saņēmuši vismaz vienu poti, un gandrīz četras reizes biežāk nekā tiek, kas saņēmuši balstvakcīnu.
Nepatiess ir arī ārsta apgalvojums, ka potētie neslimoja vieglāk.
Pirmkārt, vakcinācija samazina Covid simptomu skaitu. To liecina, piemēram, pagājušajā gadā publicēts neatkarīgs pētījums Lielbritānijā. Izmantojot mobilā telefona aplikāciju, vairāk nekā 4,5 miljoni britu ziņoja par savu vakcinācijas stāvokli, saslimšanu un demogrāfiskajiem radītājiem (vecumu, dzimumu, slimībām u.c.) Pētnieki salīdzināja Covid simptomus potētiem un nepotētiem slimniekiem, ņemot vērā demogrāfiskos parametrus, proti, vecus cilvēkus salīdzināja ar veciem, sievietes ar sievietēm un tamlīdzīgi.
Zinātnieki atklāja, ka pacientiem, kas bija saņēmuši vienu vai divas vakcīnas, gandrīz visi simptomi parādījās retāk. Potētajiem respondentiem visretāk bija drudzis, nogurums un ožas zudums. Vienīgie simptomi, kas vakcinētajiem slimniekiem bija sastopami biežāk vai tikpat bieži kā nevakcinētajiem, bija šķavas un pietūkuši dziedzeri.
/nginx/o/2023/12/03/15759264t1he8e4.png)
Otrkārt, vakcinācija aizsargā pret nonākšanu slimnīcā. To apliecina, piemēram, pērnā gada februārī ASV veikts pētījums, kurā piedalījās gandrīz 12 tūkstoši cilvēku. Daļa dalībnieku nebija potēti, bet pārējie bija saņēmuši Moderna vai Pfizer vakcīnas. Pētnieki izvērtēja, cik bieži deltas un omikrona varianta dēļ cilvēki nonāca slimnīcā. Vakcinētiem respondentiem bija mazāks risks Covid dēļ nonākt slimnīcā nekā nepotētajiem pētījuma dalībniekiem. Tiem, kas bija saņēmuši arī balstvakcīnu, risks bija vēl zemāks. Līdzīgus rezultātus sniedz arī pētījumi Dienvidāfrikā, Izraēlā, Francijā un Lielbritānijā; to pašu apliecina Latvijas SPKC dati.
Treškārt, vakcinētajiem ir mazāks risks nomirt no Covid. To pierāda vairāku valstu statistika. Piemēram, Latvijā 2022. gadā cilvēki, kas bija saņēmuši vismaz vienu Covid vakcīnas devu, no slimības mira gandrīz četras reizes retāk nekā nevakcinētie.
/nginx/o/2023/12/03/15759295t1h6bb2.png)
Ārsts turpina par ik kā pieaugošo vēža gadījumu skaitu un saista to ar vakcināciju:
“Otrkārt, ir pieaudzis onkoloģisko – primāri onkoloģisko – slimību saslimstību skaits, it īpaši jauniem – 30–60 gadi gadu vecuma diapazonā.”
Nav taisnība
Jaunākie Latvijas Veselības statistikas datubāzes dati par pirmreizēji reģistrētajiem ļaundabīgajiem audzējiem ir pieejami tikai līdz 2021. gadam (ieskaitot). Tajos redzams, ka 2021. gadā, kad Latvijā sākās vakcinācija, uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju jaunatklāto vēža gadījumu bija mazāknekā iepriekšējos desmit gados.
Tomēr jānorāda, ka to, iespējams, ietekmēja grūtības pandēmijas apstākļos diagnosticēt vēzi, netikšana pie ārsta vai arī izvairīšanās no ārstniecības iestādēm, kurās potenciāli ir Covid pacienti. Piemēram, 2021. gada aprīlī Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis Jānis Eglītis stāstīja, ka pandēmijas pirmajā gadā palielinājās ielaistu vēža gadījumu skaits. Taču oficiālie dati neparāda, ka onkoloģisko slimību būtu pieaudzis.
Veselības institūcijas, piemēram, Amerikas vēža asociācija un ASV Nacionālais vēža institūts norāda, ka nav pierādījumu tam, ka Covid vakcīnas izraisa vēzi, to saasina vai veicina slimības atgriešanos. To neapstiprina arī pētījumi par pošu ilgtermiņa blaknēm.
Tālāk video izskan maldi par Covid ārstēšanu:
”Bija jārunā konkrēti, ka eksistē dažādi veidi, kā vēl cīnīties pret Covid – arī ar naturāliem preparātiem, ar homeopātiju, arī ar to pašu ivermektīnu, kas izrādījās brīnišķīgs preparāts.”
Nav taisnība
Ivermektīns ir pretparazītu zāles, ko galvenokārt izmanto veterinārijā. Latvijā cilvēkiem medikaments apstiprināts tikai krēma formā aknes ārstēšanai. ASV ivermektīns ir apstiprināts lietošanai pret konkrētām parazītu slimībām, nevis Covid.
Patlaban ir veikti vairāki klīniskie pētījumi par ivermektīna ietekmi uz Covid – arī tādi, kuros izmantotas ļoti augstas medikamenta devas. Zinātnieki secinājuši, ka ivermektīns neietekmē ne slimības attīstības gaitu, ne pacienta atveseļošanos, ne hospitalizācijas vai nāves risku.
Nav arī pamata teikt, ka homeopātiski līdzekļi palīdz pret Covid.
Par spīti sabiedrībā populārajam uzskatam homeopātiskie līdzekļi nav tas pats, kas herbālie jeb augu izcelsmes ārstniecības līdzekļi. Homeopātija balstās uz diviem principiem. Pirmkārt, tā saukto daudzkārtējā atšķaidījuma principu. Proti, aktīvā viela tiek atšķaidīta tik daudz, ka maz ticams, ka tā vispār atrodama preparāta pudelītē vai tabletē. Piemēram, Latvijas aptiekās nopērkamajā Oscillococcinum aktīvā vielas koncentrācija ir “200K 0,01 ml”. Tas nozīmē, ka viela ūdenī atšķaidīta 1:100 un iegūtais šķīdums šādi tiek atšķaidīts vēl 200 reizes. Otrs princips ir ideja, ka līdzīgs ārstē līdzīgu. Proti, ja kaut kas izraisa slimību, tad šī pati viela vai organisms ļoti mazās devās palīdzēs no tās izveseļoties.
Pēdējos 20 gados veiktu pētījumu apkopojumi liecina, ka homeopātiski līdzekļi nav efektīvāki par placebo.
Ārsts stāsta:
“Piemēram, Dānijā izgāja ielās miljoni protestā pret Covid politiku, jo tur pēc Covid vakcīnām ļoti palielinājās veco ļaužu mirstība.”
Nav taisnība
Dānijā dzīvo nepilni seši miljoni cilvēku. Valstī bija vairāki pret valsts Covid politiku vērsti protesti, taču tajos devās vairāki simti un tūkstoši, nevis miljons cilvēku. Viena no lielākajām bija 2020. gada novembra demonstrācija Kopenhāgenā, kurā devās 1000–1200 cilvēku. Savukārt pret tā sauktajiem lokdauniem 2021. gada februārī protestēja aptuveni 600 cilvēku.
To, ka “izgāja ielās miljoni”, sarakstē ar Re:Check noliedza arī Dānijas faktu pārbaudītāji Tjekdet.
Video pārstāstīti arī vairākus gadus veci maldi par bērnu vakcināciju:
“Paņemiet vakcīnu un paskatieties, cik daudz alumīnija tā [pote] satur, un tad izrēķiniet šīs te vakcīnas, ko bērns saņem pirmā gada laikā. Izrādās pirmā gada laikā viņš jau sasniedz šo te toksisko alumīnija devu.”
Nav taisnība
Alumīniju pievieno vakcīnām, jo tas palēnina aktīvo vielu izdalīšanos un stimulē imūno sistēmu, lai tā labāk “iemācās” cīnīties pret attiecīgo patogēnu.
ASV pētnieki 2011. gadā modelēja, cik alumīnija ķermenī uzkrājas no vakcinācijas un pārtikas pirmajās 400 bērna dzīves dienās. Viņi secināja, ka alumīnija slogs no vakcinācijas bija neliels un vairākas reizes mazāks nekā par bīstamu atzīst ASV Toksisko vielu un slimību reģistra aģentūra. Alumīnijs var radīt veselības traucējumus, taču tas notiek pie lielām alumīnija devām (piemēram, regulāri to ieelpojot darba vietā) vai cilvēkiem ar nieru traucējumiem, kam ir grūtības elementu izvadīt no organisma.
Re:Check par šiem maldiem rakstījis jau iepriekš. Plašāk par tiem var lasīt šeit.
Raidījuma viesis arī stāstīja, ka daļa cilvēku saņēma “viltus potes” – nevis Covid vakcīnu, bet placebo. Viņš nesniedza nekādus pierādījumus.
Secinājums: Vakcinētie ar Covid slimoja retāk un vieglāk. Covid potes nepalielina vēža risku. Ivermektīns un homeopātiskie līdzekļu lietošana pret Covid nav zinātniski pamatota. Dānijā pret Covid politiku neprotestēja vairāki miljoni cilvēku. Vakcīnās ir pavisam neliels alumīnija daudzums, un vakcinācija to ķermenī līdz nedrošam līmenim nepalielina – arī maziem bērniem.
/nginx/o/2022/04/11/14479268t1h7d3f.jpg)