/nginx/o/2022/01/04/14292110t1h9d5a.jpg)
Jau janvārī jāiesniedz saraksti Eiroparlamenta vēlēšanām. Tās notiks nākamā gada jūnijā. Šo parlamenta sasaukumu pavadījuši vairāki nepatīkami notikumi – skaļais Kataras korupcijas skandāls nebija vienīgais. Šajā pavasarī atklājās, ka parlamenta atbalstītais privātais pensiju fonds nonācis bankrota priekšā un jāglābj. Šajā Brīvprātīgajā pensiju fondā iesaistījušies arī vairāki deputāti no Latvijas, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Pavasarī ietekmīgie izdevumi Financial Times un Politico ziņoja, ka Eiropas Parlamenta Brīvprātīgais privātais pensiju fonds ir bankrota priekšā un apdraudētas ir izmaksas vairāk nekā 900 pašreizējiem un bijušajiem deputātiem. To vidū skandalozajai Francijas labējā spārna politiķei Marinai Lepēnai un Brexit atbalstošiem politiķiem no Lielbritānijas. Maksātnespējas priekšā, visticamāk, fonds nonāca sliktu investīciju politikas rezultātā. Aprēķini pavasarī liecināja, ka nākotnes pensiju segšanai nepieciešami vairāk nekā 300 miljoni.
Starptautiskie izdevumi rakstīja, ka viens no fonda glābšanas scenārijiem būtu šo naudu iemaksāt no Eiropas Parlamenta budžeta.
Luksemburgā bāzēto privāto fondu izveidoja pirms 30 gadiem. Par pensiju shēmas dalībnieku brīvprātīgi varēja kļūt deputāts no jebkuras valsts. Līdz 2009.gadam fonds darbojās pēc principa, ka deputāts veic iemaksas vienu trešdaļu; divas trešdaļas iemaksā no Eiropas Parlamenta budžeta.
Ģirts Valdis Kristovskis bija viens no pirmajiem Eiroparlamentā ievēlētajiem deputātiem no Latvijas. 2004. gadā vislielākos panākumus mūsu valstij pirmajās vēlēšanās Eiropā guva “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un Kristovski ievēlēja no šī saraksta kopā ar Inesi Vaideri, Guntaru Krastu un Robertu Zīli. Kristovskis atceras, ka informācija par privāto pensiju fondu bijusi plaši pieejama, un viņš nolēmis tajā piedalīties, domājot par savu nākotni. Līdz 2009.gadam eiroparlamentāriešiem algu maksāja katras dalībvalsts parlaments. Līdz ar to eiroparlamentāriešu vidū bija liela algu un sociālo garantiju nevienlīdzība. Lai kļūtu par pensiju shēmas dalībnieku, ir bijis katru mēnesi jāiemaksā noteikta summa. Tā bijusi visiem deputātiem vienāda. Kristovskis iemaksas veicis līdz pat 2009.gadam, kad viņa pilnvaru termiņš Eiroparlamentā beidzies.
Arī Guntars Krasts kļuva par Brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieku. Viņš to salīdzina ar trešo pensiju līmeni Latvijā, kad cilvēki rezervē naudu vecumdienām un tajā iemaksā privātu naudu. Fonda noteikumi ļāva naudu iemaksāt no Eiropas Parlamenta deputātiem izsniegtās naudas vispārējiem izdevumiem. Tagad atklājies, ka privātajā fondā iemaksāta nauda, kas bijusi domāta deputāta darbības nodrošināšanai.
Latvijai pirmais sasaukums Eiroparlamentā kļuva par pēdējo, kad privātais pensiju fonds uzņēma jaunus dalībniekus.
2009.gadā fondu slēdza jauniem dalībniekiem. Taču Eiroparlaments piekrita uzņemties atbildību par brīvprātīgās shēmas dalībnieku turpmākajiem maksājumiem. Fonds izmaksāja aptuveni 20 miljonus gadā. Vidējā pensija - aptuveni divi tūkstoši mēnesī.
No 2009.gada Eiropas Parlamentā ieviesa jaunus atalgojuma un pensiju noteikumus. Šobrīd visu valstu deputātiem maksā vienādu algu - septiņus ar pusi tūkstošus eiro (7650 eiro) mēnesī. Un vecuma pensiju rēķina 3,5 procentu apmērā no algas par katru nostrādāto gadu, bet tā kopumā nedrīkst pārsniegt 70% no algas. Privātā pensiju fonda dalībniekiem, kuri turpināja darbu Eiropas Parlamentā arī pēc 2009.gada, vecumdienās pienāktos oficiālā pensija un arī otrā pensija no Luksemburgas privātā fonda.
Sasniedzot pensionēšanās vecumu un beidzot darbu Eiropas Parlamentā, šādas faktiski divas (pilnas)
pensijas pienāktos trim Latvijas pārstāvjiem– Tatjanai Ždanokai, Robertam Zīlem un Inesei Vaiderei, kuri arī bija privātās pensiju shēmas dalībnieki. Taču tas nenotiks.
Eiropas Parlamenta birojs šovasar pieņēma lēmumu uz pusi samazināt šā brīža Privātā fonda maksāto pensiju apmēru, palielināt pensionēšanās vecumu un deva fonda dalībniekiem sešus mēnešus laika izņemt savulaik iemaksāto naudu.
Roberts Zīle, kurš bez balsstiesībām īsu brīdi darbojies arī Brīvprātīgā pensiju fonda padomē, uzskata to par taisnīgu regulējumu, kas maksimāli samazinājis ietekmi uz Eiropas Parlamenta budžetu.
Zīle šogad izstājies no privātā pensiju fonda un izņēmis savulaik iemaksāto naudu, kam bija piemērots inflācijas koeficients. Tāpat rīkojusies arī kolēģe Eiropas Parlamentā Inese Vaidere.
Eiropas Parlamenta deputātiem nav jāsniedz publiskas deklarācijas, kurās jāatskaitās par saviem ienākumiem un izdevumiem kā tas ir Latvijā. Tāpēc, kāda bija piecos gados uzkrātā summa Privātajā pensiju fondā Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri to tagad izņēma, nav iespējams uzzināt.
Vienīgais no tā laika sasaukuma eiroparlamentāriešiem Kristovskis tagad ir deputāts Latvijā, un deklarācijā viņš ir norādījis šajā Brīvprātīgajā pensiju fondā ieguldīto. Kristovskis stāsta, ka no fonda šogad izstājies un izņēmis tajā iemaksātos 66 tūkstošus eiro.
Latvijas Universitāte docents Valts Kalniņš uzsver, ka no profesionālās ētikas viedokļa deputātu rīcība nebūtu nosodāma, jo noteikumi ļāvuši Eiropas parlamenta darbam domātos līdzekļus ieskaitīt deputātu privātajā pensiju fondā.
Taču šeit ir jārunā par sekām, ko šāds “mantojums” ir atstājis uz Eiropas Parlamenta tēlu un konkrētu partiju un no tām ievēlēto deputātu reputāciju.
Divi no tā laika Eiroparlamentāriešiem Brīvprātīgajā pensiju fondā neiestājās. No “Jaunās Vienotības” savulaik ievēlētais Aldis Kušķis un Valdis Dombrovskis, kurš uzvaru guva pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās un patlaban ir Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.
Kopā ar 7000 eiro lielo algu Eiropas Parlamenta deputātam patlaban pienākas vēl 5 tūkstoši, kurus drīkst tērēt biroja uzturēšanai, palīgu algošanai un citām parlamentāriešu vajadzībām. “Providus” direktore Iveta Kažoka uzsver, ka līdz šim deputāti pretojušies dažādu organizāciju rosinājumiem atklāt to, kā deputāti tērē šo viņu darbam paredzēto naudu.