Noskaties ⟩ Somijas–Krievijas robežas slēgšana: kā tas ietekmēs migrantu spiedienu uz Latvijas pierobežu?

2020.gada vasarā Baltkrievijā neleģitīmās vēlēšanās triumfēja Aleksandrs Lukašenko. Tas izsauca asu starptautiskās sabiedrības nosodījumu un aizsāka plašus protestus Baltkrievijā. Baltkrievus cīņā par demokrātiju atbalstīja arī Baltija. Politiķi atklāti kritizēja Lukašenko. Atbildot uz to un piespriestajām sankcijām, Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija vairs neaizturēs ne kontrabandu, ne migrantus, kas vēlas nokļūt Eiropā.

Tā sākās krīze, kas uz Baltkrievijas robežas ar Lietuvu, Latviju un Poliju turpinās nupat jau divarpus gadus. Pirmā spiedienu izjuta Lietuva. Pavisam drīz nelegālie migranti mēģināja šķērsot arī Latvijas un Polijas robežu. Viens no augstākajiem saspringuma brīžiem bija 2021.gada novembrī, kad Baltkrievijas un Polijas pierobežā pulcējās vairāki tūkstoši migrantu, kuri mēģināja ar spēku tikt pāri robežai.

Gan Polija, gan Lietuva steidza izbūvēt nocietinājumus uz valstu robežām. Pērn vasarā Polija noslēdza aptuveni 186 kilometru garā žoga izbūvi. Augustā arī Lietuva paziņoja, ka ir pabeigusi žogu uz robežas ar Baltkrieviju aptuveni 500 kilometru garumā un plāno vēl 120 kilometru, tostarp cauri purviem.

Latvijai ar žoga būvi sokas krietni gausāk. Mūsu žogs ir visīsākais – vien aptuveni 112 kilometru, bet top vislēnāk. Šobrīd izbūvēti vien nedaudz vairāk par 90 kilometriem. Pilnībā žoga būvniecību paredzēts pabeigt vien 2024.gadā.

Nelegālie migranti sasnieguši arī Somiju. Tur no nelegālas robežas šķērsošanas novembrī vien atturēti aptuveni 900 cilvēki. Šonedēļ valsts paziņoja, ka uz laiku pilnībā slēdz robežu ar Krieviju, atļaujot tikai vilcienu kustību. Tikmēr Latvijas pierobežā pēdējās dienās migrantu aktivitāte ir manāmi pierimusi. Pagājušajā gadā ap šo laiku spiediens pierobežā pieauga, tāpēc ministrija ir pārliecināta, ka jāgatavojas līdzīgam scenārijam.

Kopš šā gada augusta migrantu mērķis ir arī Somija. Tai ir vairāk nekā 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju. Somijas–Krievijas pierobežas josla ir krietni savādāka nekā mūsējā, milzīgu pierobežas teritoriju aizņem dabiskie šķēršļi, kā meži, purvi un ezeri, kurus no tuvākajām apdzīvotajām vietām šķir vairāki desmiti kilometru.

Vēl pirms migrantu krīzes sākuma arī Somija lēma par žoga būvniecību uz Krievijas robežas. Tas būs 200 kilometrus garš jeb aptuveni 15% no robežas. Žogu cels nesteidzoties, nocietinot kritiskākos punktus. Tādā veidā Somija nodrošinās pilnīgāku robežas apsardzību un pilnveidos novērošanu.

Novembra sākumā strauji pieauga migrantu skaits, kas mēģināja iekļūt Somijā no Krievijas. Migranti dodas nevis cauri mežiem, bet gan uz oficiālajiem robežas šķērsošanas punktiem. Žurnālisti Somijā tikušies ar vairākiem migrantiem, kas ievietoti īslaicīgās izmitināšanas centros. Tie atklājuši, ka tiek vervēti pēc līdzīgas shēmas kā tie, kas mēģinājuši šķērsot Latvijas robežu. Proti, Telegram kanālos tie uzzinājuši par iespēju lēti un vienkārši iekļūt Eiropas Savienībā.

Pagaidām migranti mēģinājuši izkļūt tikai caur oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem. Ņemot vērā, ka tas

iespējams tikai ar transportlīdzekli, migrantu plūsmas organizatori to atrisinājuši, izdalot divriteņus.

Novembra sākumā Somija pieņēma lēmumu slēgt vairākus robežpunktus. Lai robežu slēgtu pilnībā, bija tiesiski ierobežojumi. Tādēļ tika pieņemts lēmums atstāt atvērtu vistālāk ziemeļos esošo robežpunktu Raja-Josepi. Tas atrodas vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no Helsinkiem.

Taču šonedēļ Somijas premjerministrs Peteri Orpo paziņoja, ka uz laiku – līdz 13. decembrim – slēgs arī šo robežšķērsošanas punktu. Tas saistīts ar pērn pieņemtiem likuma grozījumiem, kas paredz, ja apdraudēta Somijas nacionālā drošība, valdībai ir tiesības pilnībā slēgt robežu ar kādu valsti. Novembrī vien robežu mēģinājuši šķērsot vairāk nekā 900 cilvēki, un valdība lēma, ka tas ir nacionālās drošības jautājums.

Eksperti ir pārliecināti, ka tā ir Krievijas atbilde uz Somijas neseno pievienošanos NATO aliansei. Arī lēmums pilnībā slēgt robežu vērtējams kā pareizs. Eiropas Izcilības centra hibrīdo draudu apkarošanai eksperts Juka Savolainens uzsver, ka Somija šādā veidā parādījusi Kremlim, ka ir gatava spert stingrus soļus nepieciešamības gadījumā.

Ņemot vērā, ka Putins un Lukašenko migrantus izmanto kā ieročus pret vairākām valstīm vienlaikus, tad visu piecu apdraudēto valstu iekšlietu ministri regulāri pārrunā aktuālo situāciju. Somija pagaidām ir vienīgā valsts, kas pieņēmusi lēmumu pilnībā slēgt robežu ar Krieviju. Runas par to izskanējušas arī Igaunijā. Latvijā gan šāds scenārijs netiek izskatīts.

Pagaidām nav zināms, kāds ir Somijas plāns pēc 13.decembra, kad robežas atkal būs vaļā.

Savolainens stāsta, ka tas būs atkarīgs, vai ar šo soli būs izdevies ierobežot migrantu plūsmu. Viņš ir skeptisks par migrantu iespējām mēģināt šķērsot robežu ārpus robežpunktiem, bet apliecina, ka tā tiek stingri apsargāta jau kopš migrantu krīzes sākuma Baltijas un Polijas pierobežā 2021.gadā.

Latvijas pierobežā migrantu aktivitāte pēdējās dienās ir samazinājusies. Novembra nogalē konstatēts mazs mēģinājumu skaits šķērsot robežu. Vairākas dienas pēc kārtas šādu mēģinājumu nav bijis vispār.

Pagājušajā nedēļā Somijas medijos parādījās ziņa, ka Krievijas vēstniecība sākusi izsniegt vīzas vairāku Āfrikas valstu pilsoņiem. Kremlis, protams, to noliedz. Tas rada bažas, ka Krievija varētu migrantus sūtīt Baltijas valstu un Polijas virzienā.

Šogad no nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku. Otrdien Ministru kabinets pieņēma Iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus, papildinot sarakstu ar vietām, kurās robežas apsargāšana notiek pastiprinātā režīmā.