/nginx/o/2023/12/04/15760986t1h573b.jpg)
Izmantojot finanšu līzingu, automašīnas nomnieks pēc līzinga līguma termiņa beigām automātiski kļūst par tās īpašnieku, taču operatīvā līzinga noteikumi paredz, ka automašīna tiek nomāta un tai tiek piemērots nobraukuma ierobežojums. "Luminor Līzings" vadītājs Raivo Bāle skaidro, kāds ir šis ierobežojums, kāpēc tas tiek noteikts un kā rīkoties, ja līzinga līguma ietvaros limits tiek pārsniegts.
Automašīnas tirgus vērtība ir atkarīga no vairākiem faktoriem - būtiskākais no tiem līdzās auto vecumam un tehniskajiem parametriem ir arī nobraukums. Ja nobraukums ir zem vidējā tirgus rādītāja, tad tas palielina automašīnas tirgus vērtību, bet par vidējo lielāks nobraukums šo vērtību samazina.
"Vidējais nobraukums lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādam nolūkam auto tiek izmantots ikdienā, - piemēram, ģimenes automašīnai, ar ko lielākoties pārvietojas pa pilsētu, vidējais nobraukums būs ievērojami mazāks nekā saimnieciskajai darbībai izmantotam auto, kas ik dienu nobrauc 100 un vairāk kilometru. Auto pārdevējs pirms mašīnas iegādes klientam nereti jautā, kādam nolūkam to paredzēts izmantot un kāds varētu būt nobraukums gada laikā, jo no nobraukuma atkarīga arī operatīvā līzinga ikmēneša maksa," skaidro "Luminor Līzinga" vadītājs Raivo Bāle.
Kā prognozēt paredzamo nobraukumu?
Izmantojot operatīvo līzingu, tiek noteikts nobraukuma ierobežojums, kas tiek saskaņots ar klientu, jo potenciālais nobraukums ietekmē automašīnas atlikušo vērtību pēc līzinga perioda beigām un līdz ar to arī ikmēneša maksājumu.
"Vidējais nobraukuma ierobežojums piecu gadu līzinga periodam ir līdz 800 000 km, kas gadā veido vidēji 16 000 km. Protams, nomājot auto pirmo reizi, var būt grūti prognozēt gada nobraukumu, taču mūsu pieredze rāda, ka vidēji privātpersona gadā nobrauc 20 tūkstošus kilometru," norāda Raivo Bāle, piebilstot, ka nobraukumu ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp dzīvesvietu un darbu, cilvēka dzīves temps un ģimenes lielums.
Kas notiek, ja nobraukums ir lielāks nekā atļauts?
Līzinga līguma darbības laikā ieteicams uzraudzīt automobiļa nobraukuma apmērus, lai saprastu, vai plānotais atbilst reālajai situācijai. "Ja pēc gada izskatās, ka līzinga līguma darbības beigās sanāks pārsniegt noteikto ierobežojumu, par to vajadzētu informēt līzinga kompāniju. Kopā ar līzinga speciālistu klients varēs izvērtēt līdzšinējos auto lietošanas paradumus un nākotnes plānus, lai saprastu, vai nepieciešams mainīt nobraukuma ierobežojumu un kā tas ietekmēs līzinga maksājumus. Nobraukums pa gadiem var atšķirties, tāpēc nav jāsteidzas ar ierobežojuma palielināšanu. Piemēram, ja pirmajā gadā automašīnas nobraukums ir lielāks nekā prognozēts, varbūt nākamajos gados plānots mainīt darba vai dzīves vietu un nobraukums varētu samazināties," saka Bāle.
Tomēr, ja klients gadā nobrauc divas vai trīs reizes vairāk nekā vidēji 20 000 km un zina, ka nākotnē auto tiks izmantots tikpat daudz, noteikti ieteicams vērsties pie līzinga devēja un pārskatīt līguma nosacījumus, lai nomas perioda beigās nebūtu jāmaksā soda nauda par pārsniegto nobraukumu.
"Operatīvās nomas līgumā paredzēts sods par katru pārsniegto kilometru - dažādiem auto pārdevējiem soda naudas apmērs var atšķirties, taču parasti tie ir līdz 30 centiem par kilometru. Lai līguma beigās nebūtu pārsteigumu un neparedzētu izmaksu, svarīgi ievērot trīs lietas: rūpīgi iepazīties ar līguma noteikumiem, regulāri sekot līdzi nobraukumam un ierobežojuma pārsniegšanas gadījumā savlaicīgi sazināties ar līzinga devēju, lai rastu risinājumu," iesaka "Luminor" speciālists.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)