Kāda ir Eiropas Savienības vīzija par tālākajām attiecībām ar Krieviju?

Taujāts par atsevišķām valstīm, kurās pie varas nākuši Ukrainu neatbalstoši spēki, politiķis norādīja, ka Ukrainas lielie atbalstītāji, piemēram, Vācija, Francija, Itālija, arī Ziemeļvalstis ir stabilas. Pēc Ijaba paustā, tā ir realitāte, ka varētu būt populisti, kas mēģina Ukrainas tēmu izmantot savu interešu vārdā.

EP deputāts atzīmēja, ka nākamnedēļ notiks Eiropadomes sēde, kas varētu kalpot par "patiesības mirkli", vai no Eiropas Ukrainas budžeta deficītam tiks sniegts ilgstošs atbalsts, vai arī nāksies meklēt citus risinājumus.

Runājot par to, vai Ukrainai "nedraudzīgas valstis" varētu sākt bloķēt lēmumu pieņemšanu, EP deputāts akcentēja, ka ES ir iespējami arī tādi sadarbības formāti, kas neietver pilnīgi visas valstis. Taču tas nav iespējams formātā, kad jāvienojas par mehānismu 50 miljardu eiro apmērā Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam.

Taujāts, kāda ir ES vīzija par tālākajām attiecībām ar Krieviju, Ijabs norādīja, ka EP viedoklis ir skaidrs - Krievija ir revizionistiska valsts, kura savā pašreizējā formātā nav savienojama ar mierā un tiesiskā kārtībā dzīvojošās Eiropas interesēm. Cits jautājums ir tā sauktā kopīgā ārpolitika, kas ir nevis EP, bet gan dalībvalstu pārziņā.

Politiķa ieskatā, izpratne ir tāda, ka Eiropai jābūt gatavai visdažādākajiem scenārijiem, tai skaitā arī tādam, ka Krievija vērš savu agresiju pret ES dalībvalstīm. EP deputāts atzīmēja, ka atsevišķās valstīs sajēga, ka tie nav nekādi joki, parādās, taču tas notiek pārāk lēni.

"Lielākajā daļā Eiropas valstu sabiedriskā doma viennozīmīgi ir Ukrainas pusē un atbalsta Ukrainas uzvaru. Lielā mērā tas ir sabiedriskās domas uzdevums turēt politiķus pie atbildības un neļaut ielaisties kādos divpusējos darījumos ar [Vladimira] Putina vai post-Putina Krieviju," sacīja Ijabs.

Viņš piebilda, ka daudz ir noticis kopš pagājušā gada februāra, kad Krievija sāka savu agresijas karu pret Ukrainu. EP deputāts uzsvēra, ka visi Krievijas noziegumi krājas. Viņa ieskatā, nebūs iespējams, ka kāds sevi cienošs Eiropas valsts līderis spiedīs roku [Krievijas prezidentam] Putinam, ņemot vērā to, kas notika Bučā, Irpiņā un Mariupolē.