Budžeta komisija atbalsta valsts algoto kultūras darbinieku atalgojuma celšanu par 6%

Izdevumus paredzēts novirzīt uz KM apakšprogrammu "Mākslas un literatūra", lai nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru, orķestru, koru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojumu, palielinot mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%.

Finansējuma avots būs finanšu stabilitātes nodevas precizētie ieņēmumi atbilstoši 2023.gada faktisko ieņēmumu tendencēm, koriģējot ar kredītiestāžu aktīvu izmaiņu prognozēm.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme informēja, ka jau iepriekš līdzekļi valsts teātru, orķestru, koru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojumam bija plānoti 2,3 miljonu eiro apmērā, līdz ar to kopējais finansējums sasniegs 4,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Budžeta komisija noraidīja "Apvienotā saraksta" (AS) priekšlikumu novirzīt 4,7 miljonus eiro profesionālo mūziķu atalgojuma palielināšanai.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) informēja, ka 2022.gada sākumā tika panākta vienošanās ar profesionālo mūziķu biedrību, ka atalgojums pieaugs katru gadu par 25% līdz sasniegs vidējo valsts atalgojumu. Batņa sacīja, ka šis algu pieaugums attiektos uz aptuveni 3000 profesionālajiem mūziķiem.

Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka nākamgad lielākais algu pieaugums gaidāms iekšlietu, veselības un izglītības jomās, tāpēc Reirs uzskata, ka opozīcijas rosinātais algu pieaugums mūziķiem nevar būt lielāks nekā prioritārās jomās.

Budžeta komisija neatbalstīja arī Nacionālās apvienības (NA) ierosinājumu piešķirt 2,1 miljonu eiro profesionālo mākslas kolektīvu atalgojuma palielināšanai, kā arī AS priekšlikumu piešķirt 3,15 miljonus eiro profesionālās mūzikas un mākslas ievirzes izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma pieaugumam un slodzes sabalansēšanai.

Tāpat komisija neatbalstīja AS priekšlikumu novirzīt 4,9 miljonus eiro amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma palielinājumam. AS skaidroja, ka valsts ar savu mērķdotāciju nodrošina finansējumu 39 eiro mēnesī vienam kolektīva vadītājam. AS ieskatā būtu jāpāriet uz skaidru finansējuma piešķiršanas modeli (50% valsts, 50% pašvaldības), bet sadalījums pašvaldību līmenī jāveic pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem kā mērķdotācijas.

Šis AS rosinātais finansējuma palielinājums tika virzīts ar mērķi nodrošināt atalgojumu Dziesmu un deju svētku amatierkolektīvu vadītāju atalgojumam, komisijas sēdē atgādinot, ka Dziesmu un deju svētki ir valsts pasūtījums.

Savukārt Plūme skaidroja, ka valdība jau ir atbalstījusi priekšlikumu par papildu finansējumu 1,2 miljoniem eiro turpmākajiem trīs gadiem, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju darba samaksas reformai nepieciešamo finansējumu, bet Kultūras ministrijai jāizstrādā un jāiesniedz valdībā attiecīgi normatīvie akti par šī finansējuma pārdali.

Diriģents Ints Teterovskis komisijas sēdē norādīja, ka valsts piešķirtais finansējuma pieaugums nav pietiekams, atgādinot, ka plānotais pieaugums bija 4,9 miljoni eiro nākamajā gadā un pēc tam vēl tikpat. Plānotie 1,2 miljoni eiro Teterovska ieskatā "ir inflācijas kompensēšana pie neesoša atalgojuma".

Komisija pirmdien turpina skatīt 2024.gada valsts budžeta likumprojektam uz otro, galīgo, lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par šiem rosinājumiem šonedēļ vēl būs jābalso Saeimai.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Ministru kabinets noraidīja 288 Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā.

Kopā tika saņemti 289 Saeimas deputātu priekšlikumi par līdzekļu pārdali, kuros kopējā pārdalāmā summa 2024.gadam sasniedza 5,1 miljardu eiro.

Valdība atbalstīja tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā.

Savukārt nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās pārdales vai papildu ieņēmumi. Tāpat tika iesniegti priekšlikumi tehniskajiem precizējumiem nākamā gada valsts budžeta vai pavadošajos likumprojektos.

Plānots, ka likumprojektu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam otrajā, galīgajā, lasījumā Saeima sāks skatīt 7.decembrī.