Nākamgad apstrādes rūpniecībā Latvijā varētu atsākties lēna izaugsme, prognozē ekonomisti

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, Latvijas rūpniecība pieauga par 0,5%. Kopējo apjomu oktobrī plusā izvilka elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugums par 40,4%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi samazinājās par 22,9%, apstrādes rūpniecībā par 3,9%. Izaugsmi turpināja otrā lielākā apstrādes rūpniecības nozare - pārtikas produktu ražošana, kas pieauga par 5,8%.

Savukārt apjomi turpināja sarukt divās no trim lielākajās nozarēs: kokrūpniecībā (mīnus 3,6%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (mīnus 8,4%). Lai arī ir nozares, kuras saglabājušas izaugsmi, vairums tomēr piedzīvo lejupslīdi.

Gašpuitis skaidro, ka stagnatīvās izaugsmes vide Latvijā un eksporta tirgos īstermiņā turpinās ietekmēt apstrādes rūpniecību. Kokrūpniecību ietekmēs būvniecības tirgus stabilizēšanās Ziemeļvalstīs un Lielbritānijā, kas ir pakāpenisks process, kā dēļ pie noturīgas izaugsmes atgriešanās var izdoties vien uz 2024.gada beigām.

Pozitīvas vēsmas pienāca no eirozonas apstrādes rūpniecības, kas liecina, ka lejupslīde novembrī nedaudz mazinājās un uzņēmēju noskaņojums sasniedza trīs mēnešu augstāko līmeni, norāda Gašpuitis. Līdzīga tendence vērojama arī Lielbritānijā.

Ekonomists prognozē, ka situācija apstrādes rūpniecībā izteiktākas stabilizācijas pazīmes varētu izrādīt nākamā gada otrajā ceturksnī. Gašpuitis skaidro, ka Latvijas uzņēmēju visaktuālākā problēma šobrīd ir vājais pieprasījums. Tas uzliek spiedienu meklēt iespējas citos segmentos un tirgos, jo jauno pasūtījumu indekss ir noslīdējis zemā līmenī un pagaidām atgūšanos neuzrāda. Tas sāks atdzīvoties līdz ar patēriņu, kuru balstīs reālās algas kāpums un procentu likmju mazināšana.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka lejupslīde Latvijas apstrādes rūpniecībā, kas sākās pēc Covid-19 pandēmijas beigām un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada sākumā, tuvojas beigām, un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu atkal sākt augt.

Ekonomists norāda, ka oktobrī rūpniecībā šis ir pirmais pieaugums kopš pērnā gada nogales, un lielā mērā to veicināja vēsāki laikapstākļi, kā rezultātā enerģētikā ražošana pieauga par 40%.

Āboliņš uzsver, ka pieaugums enerģētikā, protams, ir īslaicīgs un jāskatās kontekstā ar ļoti izteikto energoresursu taupību pērn, tomēr arī apstrādes rūpniecībā iezīmējas pozitīvas tendences. Faktiski apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi nav sarukuši jau kopš jūlija, un ražotāju aptaujas liecina, ka Eiropā un ASV rūpniecībā ir sākuši samazināties krājumu apjomi.

Pasaulē daudzās rūpniecības nozarēs palieli krājumi izveidojās pēc pandēmijas beigām, kad pakalpojumu nozaru atvēršanās un inflācijas kāpums samazināja preču patēriņu, skaidro Āboliņš. Latvijā jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā gan joprojām ir ar mīnusa zīmi, tomēr pasaules rūpniecībā pēdējos mēnešos pasūtījumu dinamika sāk uzlaboties, un tas ekonomistam ļauj cerēt, ka jau nākamā gada pavasarī arī Latvijas rūpniecībā atkal būs izaugsme.

Šobrīd Eiropā arvien sliktāk izskatās būvniecības nozares perspektīvas 2024.gadam, atzīst Āboliņš. Straujais procentu likmju kāpums pēdējā pusotra gada laikā atdzesējis mājokļu tirgus, un šobrīd vairāk nekā puse būvniecības nozares uzņēmumu Vācijā kā lielāko šķērsli izaugsmei min nepietiekamu pieprasījumu. Tikmēr jaunu kredītu izsniegšana Vācijā ir sarukusi gandrīz uz pusi, savukārt jaunu mājokļu būvniecības uzsākšana Zviedrijā samazinājusies par vairāk nekā 60% kopš pērnā gada vidus.

Būvniecības nozares lejupslīdes negatīvā ietekme Latvijas rūpniecībā redzama arī oktobra datos, informē Āboliņš. Salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri mēbeļu ražošana Latvijā sarukusi par 25,2%, ieguves rūpniecība - par 22,9%, nemetālisko minerālu ražošana, ko pārsvarā veido būvmateriāli, - par 9,9%, un kokmateriālu ražošana būvniecībai - par 12,4%. Šajās nozarēs uz strauju izaugsmi tuvākajā laikā, visticamāk, nav pamata cerēt, tomēr citās nozarēs gaidāmi uzlabojumi.

Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm Eiropas Centrālā banka nākamgad varētu trīs vai četras reizes mazināt procentu likmes eirozonā, savukārt EURIBOR nākamā gada nogalē varētu būt zem 3%. Protams, finanšu tirgus prognozes var mainīties un bieži arī mainās, tomēr tirgus signāls šobrīd ir skaidrs - procentu likmju augstākais līmenis, visticamāk, ir sasniegts un procentu likmju mazināšana varētu sākties jau nākamā gada aprīlī. Tas, kopā ar zemāku inflāciju, noteikti dotu pozitīvu impulsu kā Latvijas rūpniecībai, tā arī ekonomikai kopumā, uzskata Āboliņš.

Tomēr ekonomists atzīst, ka uz ļoti strauju pieaugumu rūpniecībā, visticamāk, nav pamata cerēt strukturālu enerģētikas izaicinājumu dēļ. Augstās energoresursu cenas ir liels izaicinājums Latvijas, Vācijas un visas eirozonas rūpniecības konkurētspējai. Piemēram, dabasgāzes patēriņš Eiropā ir par 15-20% zemāks nekā pirms 2022.gada, dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz 94%, taču dabasgāzes cena joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstāka kā pirms 2021.gada un ievērojami augstāka nekā ASV. Tas parāda, ka piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars energoresursu tirgū joprojām ir ļoti trausls, un tādēļ rūpniecības izaugsmes iespējas Eiropā ir ierobežotas.

Arī Latvijā elektrības cenas ir stabilizējušās augstākā līmenī nekā tās ir bijušas pirms tam, lai gan situācija varētu uzlaboties pēc gada vai diviem, kad ASV un Katarā tiks izbūvēti jauni dabasgāzes eksporta termināļi, un tiek prognozēts dabasgāzes cenu kritums Eiropā, piebilst Āboliņš.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš informē, ka Latvijas rūpniecība oktobrī panāca pirmo pozitīvo gada pieauguma skaitli kopš 2022.gada jūnija. Tas notika, pateicoties lielam kāpumam enerģētikā, ko ietekmē laika apstākļi, arī svārstīgo elektrības un gāzes cenu attiecības. Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to Strautiņš prognozē, ka rūpniecības kopējie rezultāti ceturtajā ceturksnī būs labāki nekā pirmajos desmit mēnešos kopumā, kad tā gada griezumā saruka par 5,3%.

Taču ekonomists brīdina, ka tas vēl neliecina par noturīgu ražošanas vājuma perioda pārvarēšanu. Apstrādes rūpniecībā, kas rāda "patiesās" ekonomikas tendences, oktobrī vēl bija kritums par 3,9%. Arī tas ir labāk par mīnus 5,5% šogad līdz šim. Salīdzinājumā ar septembri apstrādes rūpniecība pieauga par 0,2%. Taču tuvākajā nākotnē uz strauju apstrādes rūpniecības atlabšanu vēl grūti cerēt. Oktobra skaitļos ir veiksmes elements, kokapstrādes sarukums tikai par 3,6% ir grūti savienojams ar smagajām nopūtām, kas dzirdamas no šīs nozares puses, vērš uzmanību ekonomists.

Strautiņš prognozē, ka gada dinamikas rādītāji tuvākajos mēnešos var pakāpeniski uzlaboties, pateicoties "izdevīgākai" bāzei - gada griezums tad mērīs izmaiņas attiecībā pret laiku, kad pandēmijas laika preču pieprasījuma burbulis jau bija izlaidis gaisu. Piemērs nozarei, kurā pielāgošanās pieticīgākai dzīvei un tirgiem jau ir notikusi, ir ķīmiskā rūpniecība, kur oktobrī bija pieaugums par 0,8%, bet šogad līdz šim - kritums par 5,5%. Uz to pusi virzās arī nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana, kur attiecīgie skaitļi ir mīnus 9,9% un mīnus 17,7%.

Nemainīgi lieliski šogad ir pārtikas ražotāju rezultāti, tās pieaugums oktobrī (plus 5,8%) bija lielākais kopš 2017.gada novembra, neskaitot pandēmijas "šūpoļu" radītos pīķus, atzīst Strautiņš. Konditorejas izstrādājumu ražošana auga par 14,6%, te redzama liela investīciju projekta īstenošanas ietekme. Piena pārstrāde auga par 11,2%, sasniedzot augstāko punktu kopš 2017.gada oktobra. Kopumā labvēlīga aina ir arī mašīnbūvē, uzsver ekonomists. Elektrisko iekārtu ražošana auga par 10,6%, mašīnu un iekārtu - par 0,1%, autobūve saruka par 6,4%. Ļoti laba varētu būt citu transportlīdzekļu ražošanas dinamika, pateicoties droniem, bet to datos neredz.

Latvijas preču eksporta pieprasījuma apstākļi joprojām ir drīzāk nelabvēlīgi, norāda Strautiņš. Taču finanšu tirgos sāk veidoties priekšnosacījumi eksporta pieaugumam nākotnē. Stabilizējas noskaņojuma rādītāji, līdz šim zemākais eirozonas rūpniecības PMI indekss (iepirkumu vadītāju aptauja) šajā ciklā bija jūlijā. Novembrī bija milzu lēciens rūpniecisko Eiropas valstu akciju indeksos. Strautiņa ieskatā tas gan signalizē par šī eksporta tirgus uzlabošanās iespējām, gan arī tieši uzlabo Eiropas ražotāju finansēšanas nosacījumus - iespējas kapitāla piesaistei tirgos, tātad straujākai attīstībai.

Samazinās procentu likmes, pateicoties gan signāliem par lēnāku ASV iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, gan straujam inflācijas kritumam abpus Atlantijas okeānam, skaidro Strautiņš. Pasaules finanšu sistēmas svarīgākais skaitlis ir ASV desmitgadīgo obligāciju ienesīgums, tas 19.oktobrī bija gandrīz 5% (4,9898%), bet 4.decembra rītā "atzīmējās" pie 4,2318%. Līdzīgi kopš augstākā punkta oktobrī ir samazinājies Vācijas desmitgadīgo obligāciju ienesīgums, no gandrīz 3% līdz 2,353%.

Ekonomists skaidro, ka gan ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīgums, gan "peldošās" īstermiņa likmes (EURIBOR) ietekmē mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās iespējas. 12 mēnešu EURIBOR augstākais punkts bija 29.septembrī - 4,228%, decembra sākumā tas samazinājās līdz 3,902%. Eiropas ekonomikas veiktspēja jeb spēja augt, neradot inflācijas spiedienu, varētu būt lielāka, nekā bija domāts. Ar katru dienu vairāk apstiprinās, ka 2021.-2022.gada inflācijas lēcienam bija pārejošs raksturs, atzīst Strautiņš.

Ekonomists prognozē, ka Latvijas rūpniecības cikliskumam ļoti svarīgajām kokzāģētavām un to produktu tālāk apstrādātājiem noieta tirgi visdrīzāk būs nepievilcīgi līdz pat nākamā gada beigām. Diemžēl paies laiks, līdz procentu likmju kritums atkal iekustinās mājokļu tirgus, tiem ir liela inerce. OECD eirozonas mājokļu būvatļauju indekss turpināja strauji slīdēt lejup līdz pat oktobrim, tad tas bija 123 punkti salīdzinājumā ar vidēji 183 punktiem šajā gadsimtā. Kopš pandēmijas veicinātā būvniecības buma augstākā punkta 2022.gada martā indekss ir zaudējis ceturtdaļu. Pat pēc tam, kad zemāko punktu sasniegs šī līkne, paies laiks, līdz pozitīva kļūs būvniecības uzsākšanas dinamika un arī tad vēl būs jāgaida līdz būvniecības kopējā apjomu pieaugumam, skaidro ekonomists.

Vienlaikus Strautiņš norāda, ka tiem, kas šo laiku pārdzīvos, pēc tam būs labas peļņas iespējas, jo strukturālais mājokļu deficīts Eiropā pieaug.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka pēdējo mēnešu laikā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir nedaudz stabilizējušies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nozares izlaide nav būtiski mainījusies, un šajā līmenī nozare turas jau aptuveni četrus mēnešus, kas var likt domāt, ka, iespējams, zemākais punkts nozarē ir jau tuvu.

Tomēr citi rādītāji vēl neziņo par nozīmīgiem uzlabojumiem, tāpēc lielam optimismam pagaidām nav pamata, atzīst Buceniece. Pēdējo 12 mēnešu laikā ražošanas apjomi ir sarukuši par 3,9% (sezonāli izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Izlaide no sava pērn aprīlī sasniegtā pīķa atpaliek nepilnus 9%.

Aptuveni puse apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptaujās norāda, ka nepietiekams pieprasījums būtiski ierobežo biznesa attīstību, informē ekonomiste, norādot, ka pēdējās desmitgades laikā neesam redzējuši tik drūmu skatījumu uz pieprasījumu. Uzņēmumi ziņo, ka jaunu pasūtījumu apjoms pēdējo mēnešu laikā ir sarucis, un arī tuvākajā nākotnē viņi negaida būtisku uzlabojumu. Pieprasījums ir vājš gan vietējā tirgū, gan arī eksporta tirgos. Abos oktobrī vērojams līdzvērtīgs apgrozījuma kritums. Situācija vietējā tirgū gan Bucenieces ieskatā uzlabosies ātrāk, ņemot vērā mājsaimniecību pirktspējas atgūšanos un ES fondu investīcijas būvniecībā. Tas radīs pieprasījumu arī pēc apstrādes rūpniecības produkcijas.

No četrām lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm kritums oktobrī turpinājās trijās, proti, kokapstrādē (mīnus 3,6%, salīdzinot ar 2022.gada oktobrī), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (mīnus 8,4%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (mīnus 9,9%). Būtiski kopējo apstrādes rūpniecības sniegumu ietekmēja arī kritums mēbeļu ražošanā (mīnus 25,2%).

Buceniece norāda, ka šie ražojumi lielākoties ir saistīti ar būvniecību un mājokļa uzlabojumiem. Latvijā būvniecības apjomi aug, bet ne visos segmentos izaugsmi var raksturot kā strauju. Turklāt iedzīvotāju vēlme un iespējas ieguldīt mājoklī ir mazinājušās, un iedzīvotāji ir mazāk naski uz mājokļu labiekārtošanu. Ražotājiem nepalīdz arī būvniecības un mājokļu investīciju lejupslīde Skandināvijā, kas ir Latvijas eksporta galamērķis. Ekonomiste atzīst, ka ir arī labas ziņas - atsevišķās būvmateriālu sadaļās pēdējo mēnešu laikā sāk palielināties pasūtījumu apjoms vietējā tirgū.

Savukārt pārtikas ražošana, otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare, oktobrī uzrādīja labu 5,8% kāpumu. Ļoti straujš pieaugums bija vērojams metālu ražošanā (plus 157%) - uz kopējā fona tā gan ir diezgan maza un izlaides ziņā ļoti svārstīga nozare. Ekonomiste izceļ arī pieaugumu elektrisko iekārtu ražošanā un tekstilizstrādājumu ražošanā, te gan kāpumu nodrošināja zemais līmenis pagājušā gada oktobrī.

Apstrādes rūpniecības uzņēmumi eksportē aptuveni divas trešdaļas no sava apgrozījuma, atgādina Buceniece. Tāpēc uz būtisku un stabilu izaugsmi nozarē var cerēt tikai tad, kad uzlabosies situācija ārējos tirgos. Dažādas biznesa noskaņojuma aptaujas joprojām norāda uz apstrādes rūpniecības kritumu Eiropā gada nogalē, taču parādās pirmie cerību stariņi, ka kritums sāk lēnām atkāpties.

Nozares atgūšanās gan Latvijā, gan plašāk prasīs laiku un procentu likmju kritumu, prognozē Buceniece un sagaida, ka ECB savā pārziņā esošās procentu likmes sāks mazināt nākamā gada pavasarī. Savukārt redzamāku uzlabojumu eksporta tirgos un Latvijas ražotāju sniegumā var gaidīt nākamā gada otrajā pusē.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad desmit mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 5,3% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā 2023.gada desmit mēnešos bija kritums par 5,5%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 20,8%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 0,1%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 0,5%. Ražošanas apmērs ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājies par 22,9%, apstrādes rūpniecībā - par 3,9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 40,4%.