Pieaugoši nodokļi ir tikai viena no neērtībām, ar ko saskaras zemes īpašnieki (4)

Nodokļu paaugstināšana ir tikai viena no neērtībām, ar ko saskaras zemes īpašnieki. Daudziem piederošajās platībās noteikta Īpaši aizsargājamās dabas teritorija vai kāda no daudzām aizsargjoslām, kādas tiek izveidotas ap siltumtrasēm, elektrības līnijām, naftas un gāzes vadiem, arī zemē ieraktiem elektrības kabeļiem. Aizsargjoslas attiecas arī uz ūdens ņemšanas vietām, autoceļiem, vēja enerģijas rotoriem, dažādiem stratēģiskās infrastruktūras objektiem un militārajiem objektiem. Ar likumu noteikti arī pienākumi kopt īpašumu.

Lai arī dižkoku aizsardzība un piekļuve infrastruktūrai ir svarīga un neapšaubāmi jāregulē ar likumiem, ne viens vien zemes īpašnieks ir sastapies ar nesamērīgiem ierobežojumiem vai dīvainu likuma interpretāciju no atbildīgo iestāžu puses. Saziņā ar šīm institūcijām nereti nācies secināt, ka labvēlīgāka lēmuma panākšanai nāktos mainīt spēkā esošo regulējumu. Un šajā brīdī rokas nolaižas. Taču padoties nevajadzētu, jo

ikvienam pilsonim ir tiesības ierosināt izmaiņas likumos un iesaistīties grozījumu noformulēšanā.

Portāls līdzdalībai lēmumu pieņemšanā

Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis vērš uzmanību, ka ir vismaz trīs veidi, kā ietekmēt likumu saturu:

«Pirmkārt, noteikti jāmin portāls TAP, kur ikvienam valsts iedzīvotājam ir iespēja publiskās apspriešanas laikā izteikt savu viedokli par jebkuru tiesību aktu.

Nākamais solis šajā vietnē ir saskaņošana un atzinumi. Tos gan var sniegt tikai juridiskas personas. Līdz ar to, ja ir vēlēšanās sniegt atzinumu par kādu konkrētu tiesību aktu, tad nepieciešams darboties organizācijā.»

Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls jeb TAP darbojas Valsts kancelejas pārziņā. Sabiedrībai tas sniedz plašākas iespējas sekot līdzi tiesību aktu izstrādei visos tās posmos. Ja iepriekš iedzīvotājiem, kuri vēlējās piedalīties tiesību aktu izstrādē, bija attiecīgās nozares ministrijas tīmekļvietnē jāsameklē paziņojums par sabiedrības līdzdalības iespējām, kas bija apgrūtinoši un nepārskatāmi, tad līdz ar TAP portāla izveidošanu visu nozaru tiesību akti, kas nodoti sabiedrības līdzdalībai, atrodas vienkopus, kopā ar visu skaidrojošo informāciju un iespēju iesaistīties projekta izstrādē. Ikviens interesents TAP portālā var atrast nepieciešamo informāciju par tiesību aktiem – anotāciju, pielikumus, atzinumus, izziņas un citu informāciju. Savukārt,

autorizējoties TAP portālā caur Latvija.lv, iespējams arī piedalīties tiesību aktu izstrādē un izteikt savu viedokli.

Aktīvi komunicēt ar iestādēm

Pašvaldību līmenī aktīva līdzdalības forma ir iedzīvotāju padomes. To veidošana nav pašvaldību pienākums, taču, ja iedzīvotāji to rosina vai vaicā, tad šādā veidā ir iespējams aktīvi piedalīties konsultatīvajā darbā, sevišķi tajos jautājumos, kas saistās ar dažādu lēmumu pieņemšanu un teritorijas attīstības plānošanu.

Iedzīvotāju padomēs var darboties ikviens novada iedzīvotājs, kas sasniedzis 16 gadu vecumu.

Lai šādas padomes varētu izveidot, pašvaldībai ir jāizstrādā saistošie noteikumi, kas noteiks, kādā veidā šādas padomes tiks veidotas, kā tās tiks vēlētas un kādas teritorijas pārstāvēs, skaidro G.Rubenis.

Trešais ceļš ir iespēja un tiesības rakstīt oficiālas vēstules jebkuram politiķim vai valsts iestādei.

«Te gan ir jāmin nianse, ka, adresējot vēstuli konkrētam politiķim, viņai vai viņam nav pienākums atbildēt. Obligāts pienākums atbildēt ir vienīgi valsts iestādei, un tas jāizdara 30 dienu laikā. Līdz ar to vērtīgāk ir adresēt vēstuli nevis ministram vai deputātam, bet ministrijai, ministra birojam vai Saeimas frakcijai,» uz pareizas adresāta izvēles nozīmi norāda Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs.

Interešu pārstāvniecība ZM

Uz jaunām iespējām zemes īpašniekiem norāda arī Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece: «Lai nodrošinātu visām ieinteresētajām privātpersonām, uzņēmējiem vai organizācijām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā, piedaloties lēmumu ierosināšanā, izstrādē vai piedāvājot risinājumus,

Zemkopības ministrija kopš 2023. gada rudens ir izveidojusi Interešu pārstāvības reģistru, kas ikvienam ir publiski pieejams ZM tīmekļvietnē.»

Interešu pārstāvības reģistrs dos iespēju sabiedrībai uzzināt gan tos jautājumus, par kuriem atsevišķas privātpersonas, uzņēmumi vai organizācijas pastiprināti un sistemātiski izrāda interesi un sniedz priekšlikumus kāda lēmuma pieņemšanā vai piemērošanā, gan labāk izprast ZM augstāko amatpersonu motivāciju pieņemt konkrētus lēmumus ZM pārziņā esošo nozaru aktuālajos jautājumos.

«Protams,

lai iesaistītos lēmumu pieņemšanā, sniegtu priekšlikumus, vēlams – un tas arī ir vispareizākais veids – līdzdarboties kādā no aktīvajām NVO.

Un zemkopības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs tādu ir pietiekami, piemēram, lauksaimniekiem – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas apvieno vairāk kā 55 dažādas organizācijas, kā arī daudzas citas, kas atbilst attiecīgi interesenta profilam un interesēm,» skaidro D.Muceniece, «un tieši šādā veidā pamatā notiek lauksaimnieku sadzirdēšana. Lauksaimnieku NVO tiešā veidā ir arī ZM ekspertu konsultanti praktiskajos jautājumos, un tie ir nozīmīgi, izstrādājot normatīvos aktus. Lauksaimnieku NVO ir savas tīmekļvietnes, kurās var atrast visu nepieciešamo informāciju, lai iestātos tajās un aktīvi darbotos. Protams,

ZM lēmumu pieņemšanā vienmēr aktīvi sadarbojas ar NVO, ieklausās tajās, normatīvie dokumenti nereti tiek pieņemti, pirms tam ciešā sadarbībā tos izdiskutējot ar praktiķiem.»

Meža īpašnieki var apstrīdēt liegumu

Īpaši neaizsargāti likuma priekšā nereti jūtas mežu īpašnieki. Meža apsaimniekošana kopumā tiek uzskatīta par izdevīgu nodarbošanos, taču likumos ir noteikti dažāda veida vides ierobežojumi, sākot ar koku ciršanas aizliegumu galvenajā cirtē, kailcirtē vai kopšanas cirtē līdz pat jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegumam. Vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi pastāv arī tā sauktajos saimnieciskajos mežos, piemēram, ierobežojumi aizsargjoslās vai prasība saglabāt bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus.

Meža īpašnieks var pieprasīt kompensācijas maksājumus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem tikai aizsargājamās meža teritorijās un Natura 2000 meža teritorijās.

Tomēr šīs kompensācijas ir visnotaļ zemas, ņemot vērā, cik daudz naudas īpašnieks varētu nopelnīt, veicot saimniecisko darbību. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos par noteiktajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem vai aizliegumiem ir iespēja saņemt kompensāciju ikgadēja atbalsta maksājuma veidā no valsts vai pašvaldības budžeta 43 līdz 157 eiro par hektāru apmērā, atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida.

Natura 2000 meža teritorijās kompensāciju amplitūda ir no 45 līdz 160 eiro par hektāru.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektors Arnis Muižnieks gan norāda, ka meža īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt liegumu. «Pirmkārt, Valsts meža dienests, kurš pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidi, pirms lēmuma pieņemšanas parasti informē zemes īpašnieku, ka ir saņemts ierosinājums veidot mikroliegumu. Īpašniekam ir iespēja izteikt savu viedokli, ko noteikti aicinu darīt.

Īpašnieks var argumentēti izteikt iebildumu pret mikrolieguma izveidi, jo ir gadījumi, kad Valsts meža dienests, uzklausot argumentus, ir lēmis mikroliegumu neveidot.

Protams, īpašnieks var arī piekrist mikrolieguma izveidei. Ja VMD pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidi, tad īpašnieks var vērsties administratīvajā tiesā,» meža saimnieku tiesības uzskaita A.Muižnieks.

Diskriminējošāks scenārijs veidojas tad, ja tiek veidota jauna aizsargājama teritorija. «Ja mikrolieguma izveide notiek ar VMD izdotu administratīvu aktu, ko var apstrīdēt, tad jauna īpaši aizsargājama teritorija tiek noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem, un īpašnieka iespēja ietekmēt MK lēmumu ir tikai paužot viedokli Tiesību aktu portālā noteikumu projekta publiskās apspriešanas laikā. Vienkāršam cilvēkam, kurš ikdienā neseko līdzi jaunumiem, tiesību aktu portālā ir maza iespēja pamanīt un laikus izteikt savu viedokli. Protams, arī šeit jau paliek iespēja vērsties Satversmes tiesā,» saka A.Muižnieks, piebilstot, ka

Latvijas Meža īpašnieku biedrība joprojām aicina cilvēkus parakstīt petīciju par taisnīgu kompensāciju apjomu. To jau parakstījuši gandrīz 900 cilvēki.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas Finieris".