“Pašreizējās tendences liecina par to, ka mūsu planēta strauji tuvojas strupceļam ar temperatūras pieaugumu par trim grādiem,” nesen brīdināja Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Viņam ir taisnība. Ja vien nerīkosimies izlēmīgi – sākot to darīt ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 28), kas patlaban notiek Dubaijā –, tad apdraudējums, ko cilvēcei rada klimata pārmaiņas, kļūs par dzīvības un nāves jautājumu.

Jau tagad klimata pārmaiņas lielā mērā pastiprina konfliktu un nestabilitātes risku. Ekstrēmi laikapstākļu notikumi, piemēram, plūdi un karstuma viļņi, kopš 2008. gada ik gadu ir bijuši iemesls vairāk nekā 20 miljonu cilvēku piespiedu pārvietošanai.

Ir iespējams, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā miljardam cilvēku trūks pietiekamas piekļuves ūdenim un vairāk nekā 200 miljoni cilvēku varētu būt spiesti migrēt.

Ūdens un pārtikas trūkums veicina vardarbīgus konfliktus Sāhelā, Somālijas pussalā un citās pasaules daļās. No 20 valstīm, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, 12 valstīs notiek konflikti. Autoritārās valstis izmanto izdevību, ko paver satricinājumi, lai censtos gūt ietekmi pār nestabilām valdībām un nodrošinātu piekļuvi izejvielām. Ja vien

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X