7. oktobra rīts bija pēdējā reize, kad Slavins runāja ar meitu. Tajā īsajā sestdienas rīta sarunā Širana zvanīja no Nova festivāla norises vietas un teica, ka tur notiekot kaut kas nenormāls un viņa ar vīru brauks pie Slavina uz Beerševu. Pie tēta uz Beerševu Širana netika, “Hamās” teroristi viņu nogalināja netālu no festivāla norises vietas. Širana ir viena no 364 mūzikas festivālā nogalinātajiem. Viņai bija Izraēlas un Latvijas pilsonība.
Līdz Beerševai no festivāla norises vietas ir pusstundas brauciens. Televīzijā sāka parādīties pirmās ziņas par “Hamās” uzbrukumu un milzīgo upuru skaitu. Arī Beerševā, kas atrodas 30 kilometrus no Gazas joslas, bija sākušās gaisa trauksmes, un Slavins ar sievu Haju saprata, ka kaut kas galīgi nav kārtībā.
Širanu sazvanīt nebija iespējams, arī znota telefons neatbildēja. Viņu trīs bērni, kas atradās pie Slavina un Hajas, arī nepārtraukti centās sazvanīt vecākus. Tad desmitos no rīta vidējai meitai izdevās sazvanīt mammas numuru. Bet tā nebija mamma. Tur runāja kāds vīrietis arābu valodā.
Visiem iestājās šoks. Pusdienlaikā pienāca zvans no znota telefona. Bet arī tas nebija znots, no viņa telefona zvanīja ātrās palīdzības mediķe. Viņas mašīna bija ceļā uz Beerševas slimnīcu, un tajā atradās apšaudē smagi ievainotais znots.