Komisijā atbalsta rosinājumu ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja deputātus noteikt likumprojektam steidzamības statusu, jo Latvijas skolās "vai ik pārdienu" notiekot dažādas konfliktsituācijas, kuras neesot iespējams pilnvērtīgi risināt, jo trūkst likumdošanas, kas skolu vadībai ļautu rīkoties, skolā konstatējot aizliegtu vielu lietošanu, tirdzniecību, vardarbību vienaudžu vidū. Diskusijas par izmaiņām likumdošanā ilgst vairākus gadus, taču rīcība no likumdevēja ir gausa, uzskata Vanaga.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns (NA) aicināja deputātus uzticēties izglītības iestāžu vadītājiem un deleģēt viņiem tiesības pārbaudīt skolēnu mantas, taču nepadarīt šādas pārbaudes līdzvērtīgas policijas darbam. Ja direktoram par katru pārbaudi būs jāraksta apskates akti un jāveic fotofiksācijas, tad direktoram neatliks laika citiem darba pienākumiem. Kalvāns aicināja izstrādāt tādas normas, kas ir īstenojamas praksē.

Patlaban Saeimā atrodas divi likumprojekti - vairāku opozīcijas deputātu un Valsts prezidenta priekšlikumi. Deputātu priekšlikumi paredz, ka iestādei ir tiesības pārbaudīt skolēna privātās mantas, ja ir aizdomas par negodprātīgu rīcību, citu veselības un dzīvības apdraudējumu vai arī aizliegtu vielu vai lietu esamību.

Šodien deputātu piedāvāto likumprojekta redakciju atlika, lai varētu diskutēt par to, vai kādas nianses no tā vēl varētu izmantot likumprojekta gala versijā.

Lai veicinātu drošu vidi skolās, Valsts prezidents rosina, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē. Gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par vardarbības draudiem vai par to, ka pie izglītojamā atrodas aizliegtas vai bīstamas vielas vai priekšmeti, izglītības vadītājam ir tiesības pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas viņa klātbūtnē.

Valsts prezidents akcentēja, ka skolu drošībai izglītības iestādē esot jābūt prioritātei, bez kuras nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process - tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam. Rinkēvičs uzskata, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.

Tāpat Izglītības likumā ir iekļauts regulējums, kas noteic vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē esot gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Valsts prezidents secināja, ka Izglītības likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiekot pildīts, tāpēc Rinkēvičs rosina par informācijas apzinātu nesniegšanu vecākiem piemērot sodu no 100 līdz 200 eiro.

Rinkēvičs atzīmēja, ka grozījumu mērķis ir risināt jautājumus, par kuriem prezidents daudz esot runājis ar pedagogiem reģionālo vizīšu laikā, ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kā arī tiekoties ar skolotājiem, kuri ir cietuši no vardarbības, vienlaikus grozījumu mērķis esot sekmēt drošību skolās, veicināt lielāku ne tikai skolas, bet arī vecāku atbildību.

Jautājums par drošību izglītības iestādēs kārtējo reizi aktualizēts pēc vardarbības gadījumiem atsevišķās izglītības iestādēs.