Kā Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegums varētu ietekmēt dzelzceļa pārvadājumus Latvijā?

Šī gada desmit mēnešos no Krievijas sauszemes un jūras tranzītā ir pārvadāti 2,96 miljoni tonnu graudu, graudu pārstrādes produktu, sēklu un augļu. Tie ir 99,6% no kopējiem šīs produktu grupas pārvadājumiem no Krievijas.

Savukārt 11 000 tonnu jeb 0,4% bija importa pārvadājumi. Attiecīgi LDz pārstāvji norādīja, ka kopējā dzelzceļu pārvadājumu apjomā ietekme nav vērtējama kā nozīmīga, un Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizlieguma gadījumā LDz turpināšot stingri ievērot visus saistošos tiesību aktus, piemērojot attiecīgos nosacījumus.

"Patlaban LDz un tās meitas uzņēmumi stingri ievēro visus starptautisko un nacionālo sankciju regulējošos tiesību aktus un nepieļauj nekādas atkāpes no to prasībām. LDz ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām rūpīgi seko līdzi, vai krava vai ar to saistītās personas nav atrodamas starptautisko sankciju sarakstos," uzsvēra LDz pārstāvji.

Tāpat tiekot pārbaudīti arī vagonu īpašnieki un ar tiem saistītās personas. LDz ir izveidota un auditēta kontroles sistēma, kas tiek izmantota ikdienas sankciju ievērošanas nodrošināšanas darbā.

LDz pārstāvji arī norāda, ka uzņēmums analizē sadarbības partnerus, klientus un ar tiem saistītos potenciālos riskus, un šis darbs tiek veikts sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi un citiem.

Vienlaikus LDz pārstāvji skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas neaizliedz ES uzņēmumiem pirkt, importēt vai maksāt par Krievijas lauksaimniecības produkciju, tostarp, graudu produktiem, ja vien darījumā nav iesaistītas personas, kurām ir piemērotas sankcijas. Tāpat ES, skaidrojot ar humanitāriem apsvērumiem, atļauj Krievijas lauksaimniecības produktu eksportu uz trešajām valstīm tranzītā caur ES teritoriju.

"Jautājums par šīs kravu grupas importa aizliegumu vai cita veida ierobežojumiem ir ES kompetencē, un tas vienlīdz attiecas uz visām ES dalībvalstīm. LDz nepieņem un kā valsts kapitālsabiedrība nav tiesīga pieņemt lēmumus par konkrētas kravu grupas vai kravas veida izslēgšanu no dzelzceļa kravu pārvadājumiem," klāsta LDz pārstāvji.

Vienlaikus starptautiskās sankcijas un grūti prognozējamie globālie notikumi jau kopš pagājušā gada marta esot būtiski ietekmējuši dzelzceļa pārvadājumu nozari kopumā, un arī LDz saimnieciskās darbības rādītāji ir atkarīgi no dažādiem ārējiem faktoriem, tostarp tālākām starptautiskajām sankcijām.

Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji norādīja, ka arī Rīgas osta izpilda visus sankcijās paredzētos ierobežojumus. Graudaugu kravas, neatkarīgi no to izcelsmes, caur ostu tiekot pārvadātas tikai tranzītā un nepaliekot Latvijas iekšējā tirgū.

Tāpat brīvostas pārstāvji atzīmēja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes ieņēmumi, no kuriem tiek uzturēta arī ostas infrastruktūra, pamatā veidojas no ostas maksām, kas tiek iekasētas no ostā ienākošajiem kuģiem atbilstoši katra kuģa lielumam. Tādējādi papildu sankciju ieviešanas gadījumā Rīgas ostā ienāks mazāk kuģu, kas nozīmē mazākus ieņēmumus.

Aizliegums kuģiem ar Krievijas karogu ienākt Rīgas ostā ir spēkā jau no 2022.gada 16.aprīļa.

Jau ziņots, ka LDz koncerna konsolidētais apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 194,94 miljoni eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerns strādāja ar 730 000 eiro zaudējumiem pretstatā peļņai pērn.

Vienlaikus LDz māteskompānijas neto apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 123,39 miljoni eiro, kas ir par 18,9% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt LDz zaudējumi šogad deviņos mēnešos pieauga un bija 14,415 miljoni eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".

Tāpat ziņots, ka Rīgas brīvostas pārvalde 2022.gadā strādāja ar 39,222 miljonu eiro apgrozījumu kas ir par 14,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes peļņa pērn samazinājās par 11,5% - līdz 1,999 miljoniem eiro.

Rīgas ostā šogad desmit mēnešos pārkrāva 15,691 miljonu tonnu kravu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Pērn Rīgas brīvostā pārkrauti 23,52 miljoni tonnu kravu, kas bija par 9,4% vairāk nekā 2021.gadā.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.