Kaut gan rietumvalstis sniedz vislielāko militāro atbalstu Ukrainai un tiecas atjaunot arī savu bruņoto spēku kaujas spējas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, lielāko ienākumu kāpumu salīdzinājumā ar 2021. gadu piedzīvojušas to valstu militārās industrijas, kuras nav lielās un tipiskās ieroču eksportētājas, liecina Stokholmas starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) veiktā analīze.

Ukrainas aizsardzības vajadzības 2022. gada sākumā būtiski palielināja pieprasījumu pēc ieročiem, bet sākotnēji piešķirtie militārie resursi nāca no ASV un Eiropas valstu krājumiem, tāpēc neradīja kompānijām jaunus ienākumus. Turklāt lielākās kompānijas, kuras bāzētas ASV un Eiropas lielajās eksporta valstīs, nespēja pietiekami ātri pielāgoties jauno pasūtījumu skaitam šo krājumu atjaunošanai, jo traucēja darbaspēka trūkums, materiālu sadārdzināšanās un piegādes ķēžu problēmas, ko lielā mērā arī ietekmēja karš.

Tikmēr Āzijas un Tuvo Austrumu valstu militārās industrijas ienākumi strauji pakāpās – īpaši labi situāciju varēja izmantot tās valstis, kuru industrija konstanti uztur gatavību palielināt ražošanas apjomus karadarbības gadījumā, piemēram, Izraēla un Dienvidkoreja.

Apkopojumā par 100 lielākajām militārās tehnikas kompānijām pasaulē, ko SIPRI veic jau kopš Aukstā kara beigām, līderpozīcijā ienākumu rādītājos joprojām ir ASV, kuru 42 lielākās kompānijas 2022. gadā kopumā guva 302,38 miljardus ASV dolāru. Otrajā vietā ir Ķīnas ieroču ražotāji, ar teju trīsreiz mazākiem, 107,93 miljardu ASV dolāru ienākumiem. Savukārt trešo vietu ieņem pēc iedzīvotāju skaita krietni mazākā Lielbritānija,

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X