"Par ko tas liecina? Tas liecina, ka rīcība ir bijusi pareiza un uzņēmumu pašu kapitāls ir bijis tas, kas ir ļāvis finansēt ekonomisko izaugsmi. Ja bankas saka, ka uzņēmumi aktīvi neaug un nav ko kreditēt, tad ir redzams, ka tā nav tiesa," teica Ašeradens.
Ministrs uzsvēra, ka nodokļu politika nevar būt atrauta no ekonomiskās politikas. Latvijā ir fundamentāla problēma ar iekšzemes kopprodukta (IKP) potenciālo izaugsmi. To rāda arī izaugsmes novērtējums. Ja 2023.gadā valsts iegājusi nelielā recesijā, tad nākamais gads tiek prognozēts ar 2,4% IKP izaugsmi. Finanšu ministra ieskatā ir gan jābūt nedaudz piesardzīgiem, jo Eiropas "lielie motori" vēl nav atdzīvojušies, tostarp Zviedrijas ekonomika neizskatās labi.
Prognozes liecina, ka Latvija apstājas pie IKP izaugsmes koridorā pie 2,9% vai 3%. Ašeradens skaidroja, ka makroekonomiskais uzdevums ir mainīt ekonomikas struktūru, lai tiekam līdz izaugsmei virs 3%.
"Ir vairāki soļi, kas jāsper. Pirmo soli, šķiet, valdība ir iedarbinājusi precīzi un tas ir cilvēkkapitāla jautājums. Ir Cilvēkkapitāla padome, kas uz šiem jautājumiem sāk skatīties strukturēti - kā būtu jārīkojas. Pirmā lielā problēma ir nodarbinātības līmenis," pauda Ašeradens.
Viņš skaidroja, ka 2020.gadā nonācām zem līmeņa, kad puse valsts iedzīvotāju strādā un uztur otru pusi. Ja 2019.gadā Latvijā nodarbināti bija 910 000 cilvēku, tad 2020.gadā vairs tikai 893 000. Prognozes liecina, ka 2026.gadā tie būs vairs tikai 879 000, kuros vēl ir 23 000 trešo valstu pilsoņu, tostarp Krievijas pilsoņu. Nodarbinātība šobrīd ir ar negatīvu tendenci.