"Neiet slikti, bet nespēj izrauties no viduvējības slazda." Ko par Latvijas skolēniem atklāj jaunais OECD pētījums?

Viņa atzina - ir labi, ka nav sliktāk, ņemot vērā aizvadītajos gados plosījušos Covid-19 pandēmiju, tomēr vienlaikus redzams, ka Latvijas skolēni pagaidām netiek augstāk par viduvējību.

Seile secinājusi, ka Latvijas pedagogi diezgan labi māk "pavilkt uz augšu" bērnus, kuri mācību vielu apgūst lēnāk, bet tajā pašā laikā spējīgākajiem bērniem kļūst garlaicīgi un tie nespēj attīstīt savus talantus, lai izrautos visaugstākajā līmenī.

Lai situāciju vērstu par labu, esot nepieciešams savlaicīgāk identificēt bērnu vajadzības, jo izglītība sistēma ļoti daudz bērnu pazaudē jau 6.-7.klases posmā, nespējot tos ieinteresēt un nodarbināt atbilstoši spējām un vajadzībām. Savukārt tiem bērniem, kuriem iet grūtā, vajag palīdzēt uzreiz, pievēršot uzmanību tam, lai mācību vielas apguvē neveidojas nekādi robi, skaidroja speciāliste.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija PISA pētījumā uzrāda labākus rezultātus par Lietuvu, bet sliktākus par Igauniju. Jautāta, kas varētu būt Igaunijas panākumu atslēga, Seile minēja dāsno finansējuma apmēru, ko šī kaimiņvalsts atvēl izglītības sistēmai, labo sadarbību ar Somiju un arī lielāku konsekvenci, ieviešot izglītības sistēmas reformas.

Tomēr vienlaikus Seile atzīmēja, ka Latvijai ir jāmācās nevis tikai no tiem, kam iet labāk, bet arī no tiem, kuru rezultāti krītas, jo ir jāsaprot, kāpēc tā notiek. Vienlaikus nedrīkst arī pazaudēt virzību uz to, ko mēs paši vēlamies panākt, akcentēja bijusī izglītības un zinātnes ministre.

Kā ziņots, četru gadu laikā Latvijas skolēnu snieguma matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs - audzis, liecina otrdien publiskotie Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.

2022.gada pētījuma cikla galvenais fokuss bija vērsts uz matemātiku - pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022.gada pētījumā samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018.gada rezultātu - šogad skolēnu vidējais sniegums novērtēts ar 483 punktiem. Latvijas skolēnu sasniegums esot "statistiski nozīmīgi augstāks" par OECD valstu vidējo līmeni - 472 punktiem un vienlaikus tie "būtiski neatšķiras" no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā - 575 punkti. Virs 500 punktiem novērtēts arī skolēnu sniegums Makao, Taivānā, Honkongā, Japānā, Korejā, Igaunijā un Šveicē.

Pētījumā 6,4% Latvijas skolēnu uzrādījuši augstus sasniegumus matemātikā, kas ir mazāk par OECD valstu vidējo rādītāju 9%. Šis rādītājs Latvijā ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gada ciklu, taču pētnieki to nevērtē kā statiski nozīmīgu izmaiņu.