Alkohola tirdzniecības vecuma sliekšņa celšana varētu apdraudēt jauniešu darba iespējas viesmīlības nozarē (1)

Lielākajā daļā Eiropas valstu spēkā esošs ir regulējums, kas ļauj alkoholu iegādāties no 18 gadu vecuma. Asociācijas norāda, ka arī Latvijā 18 gadi apzīmē pilngadību – vecumu, kad jaunietis spējīgs patstāvīgi pieņemt lēmumus un izvērtēt rīcības sekas, savukārt izvirzītais priekšlikums par vecuma sliekšņa paaugstināšanu alkoholisko dzērienu iegādei no 18 uz 20 gada vecumu nav optimāls risinājums, jo izraisa juridiskus pretargumentus un rosina pārskatīt pilngadības jēdzienu.

"Ja šobrīd spēkā esošais aizliegums tiek pārkāpts, primāri valsts tiesībsargājošo iestāžu pienākums ir noskaidrot, kur jauniešiem tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni un nekavējoties šādu iespēju likvidēt," norāda asociācijas.

Tāpat tās aicina likumdevējus rēķināties, ka

būs nepieciešams risināt visas ar jauna vecuma sliekšņa ieviešanu saistītās konfliktsituācijas, kā, piemēram, pretrunu ar Darba likumu, kas tā tagadējā iterācijā paredzētu, ka 18 un 19 gadus veci jaunieši var tirgot alkoholu veikalā vai bārā, bet paši lietot to nevar.

LVRA uzsver, ka jauna vecuma sliekšņa noteikšanas rezultātā ciestu jauniešu nodarbinātības un apmācības iespējas viesmīlības nozarē.

"Vecuma sliekšņa celšana būtībā aizliegtu cilvēku vecumā no 18 līdz 20 gadiem nodarbinātību nozarē, kurā galvenokārt nodarbināti jauni cilvēki. Daudziem jauniešiem nozare nodrošina pirmo darba vietu.

Ierobežojums liegtu jauniešiem piedalīties alkoholisko dzērienu apritē – zustu iespēja ne vien pārdot alkoholiskos dzērienus, bet arī iesaistīties bārmeņu, someljē un citu ar alkoholisko dzērienu gatavošanu un izmantošanu saistītu profesiju mācībās, ietekmējot turpmāko nodarbinātību nozarē," skaidro LVRA prezidents Andris Kalniņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka viesmīlības nozare jau ilgstoši cīnās ar darbaspēka trūkumu, tāpēc lēmums paaugstināt vecuma slieksni radītu nopietnas krīzes apstākļus. "Esam izrādījuši izbrīnu Ekonomikas ministrijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, ka viesmīlības nozare netiek iesaistīta diskusijās par ierobežojumiem, kas ietekmē tautsaimniecību un nozares ilgtspēju," sašutumu pauž Kalniņš.

Savukārt LANA izpilddirektors Dāvis Vītols uzskata, ka pārsteidzība ierobežojumu ieviešanā rada apstākļus, kuros vēlme samazināt pārmērīgu alkohola lietošanu sabiedrībā var nepiepildīties. "Aicinām rūpīgi izvērtēt administratīvo uzdevumu slogu, kā arī visus sabiedrības veselības un labklājības riskus, kas saistāmi ar ierosināto ierobežojumu ieviešanu. Riski jāizvērtē attiecībā pret gaidāmajiem ieguvumiem, taču šobrīd trūkst kritēriju pilnvērtīgai ierobežojumu efektivitātes izvērtēšanai," norāda Vītols.

Jau vēstīts, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 31.oktobrī uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem. Pagaidām Saeimā par to vēl nav lemts.