Saeima valsts kontroliera amatā ieceļ Korčaginu (3)

Par Korčaginu nobalsoja 90 deputāti, bet pret bija viens.

Korčaginu amatam izvirzīja valdību veidojošās koalīcijas partijas.

Korčagins Valsts kontroles padomē un Revīzijas departamenta direktora amatā strādā kopš 2015.gada. Pirms tam no 2007.gada viņš bijis Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta vadītājs. Korčagins ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Jaunais valsts kontrolieris uzsver, ka kopā ar Valsts kontroles komandu turpinās "uzņemto kursu" lietderības revīziju virzienā jeb revīzijās vairāk tiks vērtēti lietderības aspekti – vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts.

Tāpat viņš pauž, ka atbilstoši Valsts kontroles darbības stratēģijai iestāde turpinās stiprināt revīziju ietekmi – gan sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām ieteikumu ieviešanā, gan ar izglītojošu darbu un komunikāciju izpratnes stiprināšanai par revīziju darbu, gan lielāku iedzīvotāju un sadarbības partneru iesaisti. Tāpat tikšot stiprināts Valsts kontroles darbs starptautiskā līmenī.

"Tomēr vienmēr ir vieta pilnveidojumiem," atzīst Korčagins.

Tālākai Valsts kontroles darba attīstībai viņš redz šādas prioritātes:

1) paaugstināt revīzijas darba produktivitāti, jau tuvākajos gados pārliekot iespējami daudz revīzijas resursus no finanšu revīzijām uz lietderības revīzijām;

2) revīziju darba īstenošana jomās, kurām ir būtiska ietekme uz valstij (valsts pārvalde, sabiedrība) aktuāliem jautājumiem,

3) sadarbības pilnveidošana ar valsts un pašvaldību institūcijām, darbā Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu fokusējoties uz konkrētu sasniedzamo rezultātu nevis procesu un darbībām;

4) Valsts kontrolei 2019. gadā piešķirtās piedziņas funkcijas rezultātu un piedziņas procesa pilnveidošanas iespēju izvērtēšana.

Korčagins arī norāda, ka "patlaban esam Valsts kontroles darbības stratēģijas (2022 – 2025) vidus posmā, un ka

iestādes izvirzītie stratēģiskie mērķi paliks nemainīgi – lietderīga, godprātīga un tiesiska publiskā sektora darbība sabiedrības interesēs."

Viņš apliecina, ka arī turpmākā stratēģijas perioda laikā Valsts kontrole palielinās lietderības jeb snieguma revīziju īpatsvaru, lai vērtētu, vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un efektīvi, ar pēc iespējas mazākiem līdzekļiem nodrošinot pēc iespējas lielāku labumu sabiedrībai.

Kā ziņots, valsts kontroliera amats decembra sākumā kļuva vakants, jo līdzšinējais valsts kontrolieris Rolands Irklis izraudzīts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāja amatam.

Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.