Igaunijas premjere Kaja Kallasa trīs gadu laikā 28 reizes izmantojusi privāto lidmašīnu (3)

Valdības padomniece mediju jautājumos Helēna Uldriha (Helen Uldrich) ERR norādīja, ka Igaunijas valsts šo trīs gadu laikā kopumā samaksāja 467 706 eiro, bet Eiropas Savienība - 422 189 eiro.

“15 gadījumos, dodoties uz Eiropadomes samitiem un sanāksmēm, ir izmantoti čarterlidojumi, un šīs izmaksas galvenokārt sedz ES Padomes sekretariāts, jo Eiropadomes sanāksmju beigu laiki un ilgums ir neparedzami. Gandrīz trīs gadu laikā čarterlidojumus nācās izmantot citos gadījumos kopumā 13 reizes, un lielākā daļa no tiem bija saistīti ar ārpolitikas un drošības ārkārtas situācijām,”

skaidroja Uldriha.

Uldriha norādīja, ka no 2021. gada 26. janvāra līdz šim premjerministre ir devusies 66 ārvalstu vizītēs.

Mediju padomniece uzsvēra, ka parasti premjerministres delegācija galamērķi sasniedz ar lidmašīnu, un vienmēr priekšroka tiek dota regulārajiem lidojumiem. “Lielākoties premjerministre ceļo ekonomiskajā klasē,” uzsvēra Uldriha.

Pāris reižu premjerministre izmantoja prāmi, lai dotos uz Somiju.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā ir palielinājies augsta līmeņa starptautisko sanāksmju skaits.

Uldriha minēja piemēru, ka pagājušā gada jūnijā Kaijai Kallasai nācās 30 stundas braukt no Tallinas uz Londonu, lai tiktos ar Lielbritānijas premjerministru, ārlietu un aizsardzības ministriem, no turienes uz Viļņu, lai tiktos ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Latvijas un Lietuvas premjerministriem, un tad atpakaļ uz Tallinu.

Divas reizes, pēc padomdevējas teiktā, bija jārezervē privātā lidmašīna, jo regulārais reiss pēdējā brīdī tika atcelts, un vienu reizi tāpēc, ka visa galamērķa valsts gaisa telpa bija slēgta regulārajiem lidojumiem samita dēļ un čartera reiss bija vienīgais veids, kā tur nokļūt.

“Čarterlidojumi tiek izmantoti tikai pēc rūpīgas apsvēršanas un ārkārtas apstākļos, lai nodrošinātu premjerministres ierašanos uz Igaunijai svarīgām valstu un valdību vadītāju sanāksmēm galamērķos, ar kuriem Igaunijai nav gaisa satiksmes savienojuma, vai gadījumos, kad regulārie lidojumi neļauj ierasties īstajā laikā,”

skaidroja padomniece.

“Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Igaunijas premjerministrei ir bijusi ārkārtīgi plaša komunikācija augstākajā starptautiskajā līmenī ar citu valstu un valdību vadītājiem - ir notikušas daudzas tikšanās, lai vienotos par kopīgiem risinājumiem, un interese par mūsu viedokli ir bijusi neparasti liela. Mums bija nepieciešams arī iepazīstināt ar mūsu viedokli par ārpolitiku un aizsardzības politiku,” piebilda Uldriha.

Pēc Uldrihas teiktā, tikšanos ar lielvaru un sabiedroto līderiem bija vairāk nekā jebkad agrāk un to organizēšanas raksturs bija mainījies. “Ārkārtas un drošības situācijās vizītes un tikšanās netika plānotas iepriekš. Kopš 2022. gada februāra ielūgumi uz vizītēm nāk ar īsu, aptuveni nedēļas, brīdinājumu, tikšanās laiks bieži vien nav zināms līdz pēdējam brīdim, tāpēc šos braucienus nav iespējams plānot, pamatojoties uz regulāriem lidojumiem,” skaidroja padomniece.

“Piemēram, pēdējo divu gadu laikā Igaunijas premjerministre ārpus Igaunijas ir tikusies vai nu divpusēji, vai šaurā lokā: ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu piecas reizes Parīzē un vienu reizi Minhenē, ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu četras reizes un trīs reizes ar Lielbritānijas premjerministriem,” uzskaitīja Uldriha.

Pēc padomnieces teiktā, lidojumu cenas kopš kovidkrīzes ir ievērojami pieaugušas, tāpēc izmaksas gadu no gada atšķiras. “Arī pandēmijas kulminācijas laikā, tas ir, 2019. un 2020. gadā, nebija tik daudz ārvalstu vizīšu kā pēdējos divos gados. Pēc pandēmijas aviosatiksmes reisu skaits atjaunojās lēni, un bieži vien no Tallinas nebija laikam atbilstošu reisu,” skaidroja Uldriha.

Divi lidojumi ar helikopteru uz Narvu

Policijas un robežapsardzības departaments (PPA) divas reizes - 2022. gada 8. augustā un 10. oktobrī - nodrošināja drošu un ātru helikoptera transportu premjerministres Kajas Kallasas delegācijai, norādīja Uldriha.

“Pirmajā reizē premjerministre devās vizītē uz Narvu. Tā kā lēmums par braucienu tika pieņemts īsā laikā, helikopters bija nepieciešams, lai ietaupītu laiku un premjerministre varētu izpildīt visus pārējos tajā dienā paredzētos pienākumus. Savukārt 10. oktobrī premjerministre Narvu apmeklēja ar PPA helikopteru kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Ursulu fon der Leienu, kuras darba kārtībā bija vēl vairākas tikšanās Tallinā,” atklāja Uldriha.

Viņa uzsvēra, ka PPA helikopters tiek izmantots tikai izņēmuma gadījumos un tad, ja ir nodrošināta meklēšanas un glābšanas operāciju iespēja. PPA rīcībā kopumā ir trīs helikopteri.

Pēc Uldrihas teiktā, Valsts kanceleja konkursa kārtībā ir izvēlējusies tūrisma uzņēmumus, kas organizē ārvalstu braucienus. Tie tiek izmantoti, lai iegādātos lidmašīnu biļetes un, ja nepieciešams, rezervētu čarterlidojumus.