Pieaugs akcīzes nodokļa likmes, mainīsies MUN likme: Saeima izskata 2024.gada valsts budžetu (6)

Par 20% paaugstinās azartspēļu nodokļa likmi

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas paredz no nākamā gada par 20% celt azartspēļu nodokļa likmi.

Likums paredz no 2024.gada paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem no 5172 eiro līdz 6204 eiro par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu kalendārajā gadā jeb par 20%.

Tāpat likums paredz no 2024.gada par 20% palielināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei, kā arī kāršu un kauliņu spēlei - no 28 080 eiro līdz 33 696 eiro kalendārajā gadā par katru galdu.

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Atjaunos pensiju piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gadam

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz pensiju piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

Līdz šim piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ir piešķirtas pie tām pensijām, kas piešķirtas līdz 2011.gada 31.decembrim. Savukārt, ja pensija piešķirta no 2012.gada, piemaksa pie pensijas netiek piešķirta, kas rada nevienlīdzīgu situāciju salīdzinājumā ar pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta līdz 2011.gada beigām.

Rezultātā piemaksas šobrīd nesaņem 35,2% no visiem vecuma pensiju saņēmējiem un 45,9% invaliditātes pensiju saņēmēju, kuriem ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada beigām.

Neizdodas panākt mikrouzņēmumu nodokļa likmes samazinājumu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu Artūra Butāna (NA) un Aivas Vīksnas (AS) priekšlikumus, kas paredzēja mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi samazināt no 25% uz 18%.

Opozīcijas pārstāvji arī šajā gadījumā nodokļu samazināšanā saskatīja iespējas mazināt ēnu ekonomiku. Butāns norādīja, ka līdz šim MUN maksātāju skaits ir sarucis no 44 000 uz 8000. "Pamats domāt, ka liela daļa no tiem, kuri savulaik lietoja mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, šobrīd to vairs nedara un ir ēnu ekonomikā tieši tāpēc, ka 25% likme vienkārši ir nesamērīga," sprieda politiķis.

Nacionālās apvienības deputāts uzskata, ka 18% būtu "samērīgs nodoklis", kas ļautu legalizēties tiem, kuri ir ēnu ekonomikā, un palīdzētu tiem, kuri strādā MUN režīmā un pašlaik "cieš no dzīves sadārdzinājuma".

Opozīcija aicina turpināt augļiem un dārzeņiem piemērot 5% PVN likmi

Saeimas debatēs par 2024.gada budžeta projektu opozīcija šodien aicināja turpināt augļiem un dārzeņiem piemērot 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, paredzot nozares atgriešanos ēnu ekonomikā.

Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka 12% likme ir kompromisa variants, kura īstenošanai tiks atrasti 16 miljoni eiro.

Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienības politiķis Armands Krauze savulaik esot gribējis PVN likmi augļiem un dārzeņiem samazināt no 5% uz nulli, bet pēc kļūšanas par ministru ar Krauze notikušas "brīnumainas pārvērtības (..) un viņš pēkšņi saka, ka nē, tā likme ir kaut kas slikts un to noteikti nevajadzētu turpināt, jāmeklē kādi citi varianti".

Vitenbergs arī vērsa uzmanību, ka no Ašeradena redzējuma sanāks, ka no 2025.gada vajadzētu atgriezties pie pilnās likmes. Nacionālās apvienības deputāta skatījumā šādā situācijā likumsakarīgi būtu prasīt finanšu ministra demisiju. Opozīcijas politiķis arī uzsvēra, ka "tālumā rūc traktori", jo lauksaimnieki ir gatavi aktīvi iebilst pret to, ka PVN likme augļiem un dārzeņiem palielināsies uz 12%.

Deputāts Andris Kulbergs (AS) akcentēja, ka ēnu ekonomikas izskaušanu šajā jomā nodrošināja tieši līdzšinējā 5% likme. Kulbergs aicināja saglabāt šādu likmi, lai Latvijā neatgrieztos Polijas produkcijas. Līdzīgi arī arī parlamentārietis Didzis Šmits (AS) norādīja, ka nevajadzētu pieļaut, ka vietējā tirgū Polijas tomāti atkal tiktu uzdoti par Latvijā audzētiem.

Vairākās jomās būtiski palielinās dabas resursu nodokļa likmi

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz ar nākamo gadu atsevišķās jomās Latvijā būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi.

Likums paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem.

No 2024.gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā - 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā - 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%.

Autoratlīdzību saņēmējiem saglabāsies līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024.gada 31.decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.

Līdz šim likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietverts ierobežojums, kas liedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Tas nozīmē, ka persona, kura saņem darba algu un vienlaikus vēlas samaksāt nodokļus par autoratlīdzību kā MUN maksātājs, zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tiek plānots veikt izmaiņas, lai šo nepilnību labotu, taču patlaban nav skaidrības, kā minētās izmaiņas darbosies praksē.

Saeima noraida rosinājumu atteikties no diferencētā ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma, koalīcijai solot nākotnē pārskatīt darbaspēka nodokļus

Saeima šodien noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāta Artūra Butāna rosinājumu atteikties no diferencētā ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma, reizē koalīcijai solot nākotnē pārskatīt darbaspēka nodokļus.

Deputāts, debatēs aicinot atbalstīt priekšlikumu, teica, ka savulaik diferencētais neatliekamais minimums tika ieviests, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, jo bija ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars tieši zemo algu sektorā.

Butāna ieskatā, nodoms bija labs, bet izpildījums neesot "līdz galam atmaksājies", jo patlaban ēnu ekonomikas pētījumi parādot tieši pretējo - minētā pieeja nodrošina to, ka ir liels nodokļu spiediens uz vidusslāni, veidojot mazo algu sektoru un aplokšņu algas.

Koalīcijas politiķis, "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aicināja priekšlikumu neatbalstīt, reizē paužot viedokli, ka pašlaik esošais diferencētais neapliekamais minimums nav labs risinājums, jo tāda sistēma esot ļoti sarežģīta. Iedzīvotājiem esot ļoti grūti prognozēt savus precīzos ienākumus, atzīmēja politiķis un solīja pie šī jautājuma nākotnē atgriezties.

Šuvajevs akcentēja, ka tagad šo priekšlikumu nevar atbalstīt, jo tam ir fiskālā ietekme aptuveni 144 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus deputāts uzsvēra, ka, ja ir vēlme atcelt diferencēto neapliekamo minimumu, tad ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. "Atcelt tikai diferencēto, nepārskatot IIN likmes, būtu nepareizi - ir jāpārliecinās, ka šī nodokļu sistēma ir pietiekami progresīva, lai sistēma kā tāda neveidotu ienākumu nevienlīdzību," uzsvēra Šuvajevs.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzīmēja, ka šis ir svarīgs un debates vērts priekšlikums. Mērķis, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, bija mazināt ienākumu nevienlīdzību, nevis cīnīties ar ēnu ekonomiku, teica politiķis.

Ašeradens norādīja, ka patlaban darbu turpina Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kura strādās līdz nākamā gada vidum, un šis jautājums esot grupas dienaskārtībā. Finanšu ministrs paredz nākotnē būtiskas izmaiņas darbaspēka nodokļa likumdošanā.

No 2024.gada pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmes

 šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas nosaka no 2024.gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" virzīti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Šodien pieņemtās izmaiņas sagatavots saskaņā ar Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību".

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka izmaiņas veiktas, jo nepieciešams palielināt valsts budžeta ieņēmumus, lai nodrošinātu valsts funkciju pilnvērtīgu darbību un attīstītību, tostarp nepieciešams papildu finansējums veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības un izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai.

No nākamā gada būs viena mikrouzņēmumu nodokļa likme 25% apmērā

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas no nākamā gada paredzēs noteikt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) vienu likmi 25% apmērā.

Līdz šim saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā - 40%.

Savukārt iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda otro ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kam piemēro 25% likmi, tiek proporcionāli samazināts.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajiem datiem, 2022.gadā tikai 368 (3,7%) no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, attiecīgi piemērojot MUN likmi 40% apmērā.

Pretēji Tautsaimniecības komisijas pozīcijai Saeima pieņem grozījumus saistībā ar naftas produktu akcīzes nodokļa palielināšanu brīvostās un SEZ

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas netieši saistīti arī ar naftas produktu akcīzes nodokļa palielināšanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).

Iepriekš līdzatbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šos grozījumus neatbalstīja, jo Finanšu ministrijai (FM), izstrādājot likumprojektu, neesot bijusi diskusija ar nozari un nesakrīt FM un nozares fiskālie aprēķini.

Kā ziņots, iepriekš Tautsaimniecības komisijas sēdē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) padomes loceklis Jānis Kasalis sacīja, ka nozare iebilst pret akcīzes likmes celšanu brīvostās un SEZ.

Ziņa tiek papildināta