1937. gada Nobela prēmijas laureāts, ungāru bioķīmiķis Alberts Sentģerģi, kurš pirmais izdalīja C vitamīnu un ieguva pirmos trīs kilogramus askorbīnskābes no ungāru sarkanās paprikas, atklāja arī flavonoīdu kvercetīnu, kura īpašības pielīdzināja vitamīniem (tolaik to nosaucot par P vitamīnu). Tomēr diez vai viņš varēja iedomāties, ka mūsdienās zinātnieki tā slavinās šī augu flavonola bioaktīvo iedarbību.
Kvercetīna daudzums (mg) uz 100 g porciju:
- Lupstāja lapas – 170 mg;
- Kaperi – 180 mg;
- Sarkanie sīpoli – 42 mg;
- Griķi – 43 mg;
- Āboli – 4 mg;
- Mellenes 3 mg.
Labākais veids, kā uzņemt iespējami vairāk kvercetīna – lietojiet vairāk šos pārtikas produktus. Ja šos produktus ēdīsiet katru dienu, organisms spēs uzņemt no 100 līdz 300 mg kvercetīna. Tomēr
lielākā daļa klīnisko pētījumu uzrāda labākus rezultātus, ja tiek lietoti 500-1000 mg kvercetīna dienā.
Kā kvercetīnu labāk uzņemt?
Kvercetīnu vislabāk uzņemt ar uzturu, bet kā tas ir daudzu bioaktīvo vielu gadījumā – mūsu uzturs diemžēl nav tik sabalansēts un pilnvērtīgs, lai nodrošinātu tās pietiekamā daudzumā, it sevišķi vīrusu sezonas vai lielas slodzes laikā.
Pašlaik liela uzmanība tiek pievērsta jautājumam, ar ko vislabāk kombinēt kvercetīnu, lai pastiprinātu tā efektivitāti.
Daudzi pētījumi apstiprinājuši ļoti labu kvercetīna un C vitamīna mijiedarbību, iesakot šo divu vielu kombināciju gan elpceļu infekciju profilaksei, gan to agrīnai ārstēšanai.
Šī kombinācija pieejama arī gatavos preparātos, un viens no tiem ir Latvijā ražotais Imunosil Virufix. Šajā līdzeklī maksimāli efektīvā un drošā devā iekļauts ne tikai kvercetīns (500 mg) un C vitamīns (1000 mg), bet arī D vitamīns, cinks un melatonīns. Cinks un kvercetīns kopā arī pastiprina viens otra iedarbību. Lielākais ieguvums, lietojot kvercetīnu kopā ar cinku, ir tas, ka kvercetīns iespiedīs cinku šūnas centrā, kur cinks var apturēt vīrusa vairošanos.