Kvercetīns – mazpazīstamais karalis: kā tas var palīdzēt veselībai (1)

Antioksidants ar plašu iedarbību

Kvercetīns ir polifenols, to raksturo savienojuma molekulārā struktūra, kas ļauj ziedot elektronu vai ūdeņraža atomu, lai neitralizētu brīvos radikāļus – nestabilas molekulas organismā, kas bojā šūnas, izraisot slimības un novecošanos. Tieši tāpēc kvercetīnu uzskata par iedarbīgu antioksidantu.

Brīvie radikāļi mūsu organismā izraisa iekaisumu, savukārt antioksidanti palīdz tos “nomedīt” un neitralizēt.

Kā liecina viens no jaunākajiem zinātniskajiem pārskatiem par kvercetīna antioksidanta iedarbību no bioloģiskās aktivitātes un ķīmiskās izpētes aspekta, šim flavonolam ir pierādīta liela nozīme tādu slimību profilaksē un ārstēšanā kā osteoporoze, dažādu veidu vēzis (plaušu, prostatas, aknu, krūts, resnās zarnas un dzemdes kakla vēzis), plaušu kaites, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, depresija u.c.

“Kvercetīna antioksidanta aktivitāte galvenokārt izpaužas, iedarbojoties uz glutationu (svarīgāko cilvēka organisma iekšējo antioksidantu), fermentatīvo aktivitāti (dzīvajos organismos notiekošo reakciju veicināšanu), signālu pārraides ceļiem un reaktīvām skābekļa formām, kuras izraisa vides un toksikoloģiskie faktori. Kvercetīnam piemīt spēcīga antioksidanta aktivitāte, uzturot oksidatīvo līdzsvaru,”(2) secināja pētnieki.

Kādos gadījumos vēl var palīdzēt kvercetīns

Pēdējā laikā kvercetīns ir nonācis pētījumu degpunktā ar savām spēcīgajām pretiekaisuma un pretsāpju īpašībām. Kādā randomizētā, dubultaklajā klīniskajā pētījumā 60 neprofesionāli sportisti vecumā ap 21 gadu tika iedalīti četrās grupās, un divus mēnešus tie lietoja vai nu kvercetīnu (500mg) kopā ar C vitamīnu (250mg), vai nu katru no šīm vielām atsevišķi, vai placebo. Zinātnieki atklāja, ka tieši “kvercetīns-C vitamīns bija efektīvs oksidatīvā stresa mazināšanā un iekaisuma biomarķieru mazināšanā”.(3)

Vairākos nesenos cilvēku un dzīvnieku pētījumos ir ziņots, ka kvercetīns varētu būt daudzsološs līdzeklis arī autoimūno saslimšanu – reimatoīdā artrīta, iekaisīgu zarnu slimības, multiplās sklerozes, vilkēdes – ārstēšanā. Kā zināms, zarnu mikrobiotai ir nepārspējama funkcija imūnreakciju regulēšanā un dažādu slimību attīstībā, ko izraisa imūnās atbildes novirzes. Atklāts, ka kvercetīna pozitīvā ietekme uz disbakteriozi jeb nelabvēlīgām pārmaiņām zarnu mikroflorā var palīdzēt kontrolēt sistēmisku iekaisumu organismā.

Vienā no jaunākajiem salīdzinošajiem pārskatiem, kurā aplūkoti pētījumi par kvercetīna un tā atvasinājumu pretvīrusu aktivitāti pret iespējamiem cilvēka vīrusiem, secināts:

“Visi šie pētījumi parādīja, kā kvercetīnam un tā atvasinājumiem piemīt plašs pretvīrusu aktivitāšu spektrs.”

Atklāti arī daži no kvercetīna iedarbības mehānismiem. “Jo īpaši šķiet, ka kvercetīns bloķē vīrusa iekļūšanu šūnā, mijiedarbojoties ar membrānas glikoproteīniem. ..Kvercetīns un tā atvasinājumi varētu arī mijiedarboties ar specifiskām proteāzēm [enzīmiem], kas ir būtiskas vīrusu replikācijai”4, tādējādi kavējot vīrusu veidošanos infekcijas laikā mērķa saimniekšūnās.

Kvercetīns darbojas arī kā imūnmodulators, spēj novērst vīrusu iekļūšanu šūnās un to vairošanos. Turklāt tas var palīdzēt daudzu vīrusu infekciju gadījumos.

Vai ar uzturu ir pietiekami?

Epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka kafijas patēriņš samazina Parkinsona slimības un Alcheimera slimības risku. Lai noteiktu iesaistītos faktorus, Kanādas neirobiologi pārbaudīja kafijas komponentu aizsargājošo iedarbību un atklāja: “Kvercetīns ir galvenais neiroprotektīvais komponents kafijā pret Parkinsona slimību un Alcheimera slimību”.(1) Tādējādi

ar tasi rīta kafijas var uzņemt 21-32 mg kvercetīna, kuru tagad ierindo spēcīgāko antioksidantu saraksta augšgalā.

Taču kafija nebūt nav vienīgais kvercetīna pārtikas avots – ievērojamā daudzumā to satur arī āboli, medus, avenes, sarkanās vīnogas, ķirši, citrusi, zaļo lapu dārzeņi, sīpoli u.c. Sīpolos, it sevišķi sarkanajos, kvercetīna koncentrācija ir visaugstākā no visiem dārzeņiem un augļiem. Sarkanajos sīpolos kvercetīns visvairāk ir uzkrājies visattālākajos gredzenos un saknei vistuvākajā daļā. Visticamāk, bioloģiski audzētos dārzeņos kvercetīna arī ir vairāk, piemēram, bioloģiski audzētos tomātos ir konstatēts par 79% vairāk kvercetīna nekā ne-bioloģiski audzētos. Kopumā kvercetīns ir viens no visizplatītākajiem uztura flavonoīdiem – precīzāk, flavonols (flavonoīdu apakšklase), kura vidējais dienas patēriņš varētu veidot 25-50 miligramus atkarībā no patērētajiem produktiem.

Bagātīgākie kvercetīna avoti:

• Āboli – tie satur kvercetīnu, kā arī pektīnu, veselībai labvēlīgo šķiedrvielu. Lai no āboliem gūtu pēc iespējas vairāk labuma, ko var sniegt kvercetīns, šos augļus baudiet nemizotus.
• Iespējams, esat dzirdējuši, ka tumšā šokolāde satur spēcīgus antioksidantus. Viens no tiem ir arī kvercetīns.
• Kvercetīnu satur visas sīpolu šķirnes, bet tā kā kvercetīns ir pigments, tas augstākā koncentrācijā būs sarkanajos, nevis dzeltenajos, sīpolos.

1937. gada Nobela prēmijas laureāts, ungāru bioķīmiķis Alberts Sentģerģi, kurš pirmais izdalīja C vitamīnu un ieguva pirmos trīs kilogramus askorbīnskābes no ungāru sarkanās paprikas, atklāja arī flavonoīdu kvercetīnu, kura īpašības pielīdzināja vitamīniem (tolaik to nosaucot par P vitamīnu). Tomēr diez vai viņš varēja iedomāties, ka mūsdienās zinātnieki tā slavinās šī augu flavonola bioaktīvo iedarbību.

Kvercetīna daudzums (mg) uz 100 g porciju:

• Lupstāja lapas – 170 mg;
• Kaperi – 180 mg;
• Sarkanie sīpoli – 42 mg;
• Griķi – 43 mg;
• Āboli – 4 mg;
• Mellenes 3 mg.

Labākais veids, kā uzņemt iespējami vairāk kvercetīna – lietojiet vairāk šos pārtikas produktus. Ja šos produktus ēdīsiet katru dienu, organisms spēs uzņemt no 100 līdz 300 mg kvercetīna. Tomēr

lielākā daļa klīnisko pētījumu uzrāda labākus rezultātus, ja tiek lietoti 500-1000 mg kvercetīna dienā.

Kā kvercetīnu labāk uzņemt?

Kvercetīnu vislabāk uzņemt ar uzturu, bet kā tas ir daudzu bioaktīvo vielu gadījumā – mūsu uzturs diemžēl nav tik sabalansēts un pilnvērtīgs, lai nodrošinātu tās pietiekamā daudzumā, it sevišķi vīrusu sezonas vai lielas slodzes laikā.

Pašlaik liela uzmanība tiek pievērsta jautājumam, ar ko vislabāk kombinēt kvercetīnu, lai pastiprinātu tā efektivitāti.

Daudzi pētījumi apstiprinājuši ļoti labu kvercetīna un C vitamīna mijiedarbību, iesakot šo divu vielu kombināciju gan elpceļu infekciju profilaksei, gan to agrīnai ārstēšanai.

Šī kombinācija pieejama arī gatavos preparātos, un viens no tiem ir Latvijā ražotais Imunosil Virufix. Šajā līdzeklī maksimāli efektīvā un drošā devā iekļauts ne tikai kvercetīns (500 mg) un C vitamīns (1000 mg), bet arī D vitamīns, cinks un melatonīns. Cinks un kvercetīns kopā arī pastiprina viens otra iedarbību. Lielākais ieguvums, lietojot kvercetīnu kopā ar cinku, ir tas, ka kvercetīns iespiedīs cinku šūnas centrā, kur cinks var apturēt vīrusa vairošanos.

Imunosil Virufix ir īpaši ieteicams vīrusu sezonas laikā un arī pirms tās, jo katra šī viela atsevišķi un sinerģiski cīnās pret vīrusu apdraudējumu visās trīs infekcijas fāzēs: vīrusam iekļūstot šūnā, vairojoties un izdalot toksīnus (radot iekaisumu), turklāt kvercetīns ir aktīvs visos šajos etapos. Turklāt kvercetīns piesaista cinku un darbojas sinerģiski ar C vitamīnu – ja ir šāda kopīga iedarbība, organisms var maksimāli pretoties vīrusiem.

Var teikt, ka kvercetīnam vajadzētu būt vienam no ikdienas komponentu klāsta, lai būtu maksimāli nodrošināta aizsardzība pret vīrusiem un vērtīgs ieguvums veselībai.

Vispārējai labsajūtai, imunitātes atbalstam un cīņai pret vīrusiem – kopā ar Imunosil Virufix.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

***

Atsauces:

1. Quercetin, not caffeine, is a major neuroprotective component in coffee. Neurobiology of Aging, Volume 46, October 2016, Pages 113-123. doi.org/10.1016/j.neurobiolaging.2016.06.015

2. Antioxidant Activities of Quercetin and Its Complexes for Medicinal Application. Molecules. 2019 Mar; 24(6): 1123. doi:10.3390/molecules24061123

3. The effect of quercetin supplementation on selected markers of inflammation and oxidative stress. J Res Med Sci, 2012 Jul;17(7):637-41. PMCID: PMC3685779

4. Quercetin and its derivates as antiviral potentials: A comprehensive review. Phytother Res. 2022 Jan; 36(1): 266–278. doi:10.1002/ptr.7309