Opozīcija paredz nozares atgriešanos ēnu ekonomikā, ja augļiem un dārzeņiem nesaglabās 5% PVN

Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka 12% likme ir kompromisa variants, kura īstenošanai tiks atrasti 16 miljoni eiro.

Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienības politiķis Armands Krauze savulaik esot gribējis PVN likmi augļiem un dārzeņiem samazināt no 5% uz nulli, bet pēc kļūšanas par ministru ar Krauze notikušas "brīnumainas pārvērtības (..) un viņš pēkšņi saka, ka nē, tā likme ir kaut kas slikts un to noteikti nevajadzētu turpināt, jāmeklē kādi citi varianti".

Vitenbergs arī vērsa uzmanību, ka no Ašeradena redzējuma sanāks, ka no 2025.gada vajadzētu atgriezties pie pilnās likmes. Nacionālās apvienības deputāta skatījumā šādā situācijā likumsakarīgi būtu prasīt finanšu ministra demisiju. Opozīcijas politiķis arī uzsvēra, ka "tālumā rūc traktori", jo lauksaimnieki ir gatavi aktīvi iebilst pret to, ka PVN likme augļiem un dārzeņiem palielināsies uz 12%.

Deputāts Andris Kulbergs (AS) akcentēja, ka ēnu ekonomikas izskaušanu šajā jomā nodrošināja tieši līdzšinējā 5% likme. Kulbergs aicināja saglabāt šādu likmi, lai Latvijā neatgrieztos Polijas produkcijas. Līdzīgi arī arī parlamentārietis Didzis Šmits (AS) norādīja, ka nevajadzētu pieļaut, ka vietējā tirgū Polijas tomāti atkal tiktu uzdoti par Latvijā audzētiem.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka "Jaunā vienotība" konsekventi esot iestājusies par samazinātās likmes celšanu, tomēr šis lēmums vissāpīgāk skaršot "Progresīvos", kuri sevi sauc par kreisajiem, kuri rūpējas par iedzīvotājiem. Dombrava norādīja, ka likmes palielināšanās no 5% līdz 12% negatīvāk skars tieši vismazāk turīgos cilvēkus.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) arī akcentēja, ka samazinātā 5% likme ir tā vērtība, uz ko cer zemnieki, jo tā dod iespējas nopelnīt un "izvilkties ārā" no pelēkās zonas.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka 12% likme tiek virzīta pēc tam, kad valdība bija situācijā, ka likumā sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024.gada būs 21% likme. Ašeradens norādīja, ka starprisinājums ir likumprojektā paredzētie 12%, bet nebija viegli atrast 16 miljonus eiro budžetā, lai tos nodrošinātu.

Ašeradens arī akcentēja, ka pašlaik tiek strādāts pie mehānisma, lai palīdzētu Latvijas dārzeņu un augļu ražotājiem kļūt inovatīviem un eksportspējīgiem. Finanšu ministrs arī pieļāva iespēju pie 12% likmes palikt arī pēc 2024.gada, bet tam vēl būs jāatrod attiecīgs mehānisms.

Kā ziņots, līdz 2023.gada beigām augļiem un dārzeņiem tiek piemērota 5% PVN likme. Sākotnēji no 2024.gada bija paredzēts, ka likme būs 21%, bet koalīcija kā kompromisa variantu virzījusi 12%.