Eksperts: Izraēlas un Palestīnas karš jau šobrīd kalpo par labu Krievijas interesēm (2)

Pēc vairāk nekā pusotru mēnesi ilgas karošanas Izraēla un teroristu grupējums "Hamās" noslēdza īsu pamieru. Puses vienojās, ka pamiera laikā ļaus humānās palīdzības piegādi Gazas reģiona iedzīvotājiem, kā arī notiks ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņa. Pauze nebija ilga, un pēc septiņu dienu pārtraukuma cīņas atsākās. Izraēlas militārie spēki vainoja "Hamās" par pamiera pārkāpšanu, savukārt "Hamās" Izraēlu, ka tā nevēlējās atbrīvot vairāk ķīlnieku.

Līdz šim nogalināto skaits abās pusēs pārsniedzis jau 18 tūkstošus. Vēl vismaz 46 tūkstoši Gazas iedzīvotāju ir tikuši ievainoti. Divu mēnešu laikā Izraēlas un Palestīnas konfliktā ir nogalināts gandrīz divreiz vairāk civiliedzīvotāju, nekā kara noziedznieka Putina mašinērija noslepkavojusi Ukrainā divu gadu laikā. Apšaudes joprojām notiek, un konfliktam pagaidām neredz atrisinājumu.

Šonedēļ aprit divi mēneši kopš Izraēlas un Palestīnas kara sākuma. Bažas par plašāka konflikta iespējamību reģionā arvien pieaug, jo līdz šim atklātus uzbrukumus ne tikai Izraēlai, bet tās sabiedrotajiem veikušas arī teroristu organizācijas "Hizbollah" un huti.

Konflikts jau līdz šim liek rietumu sabiedrotajiem dalīt uzmanību no Ukrainas, bet plašāks karš reģionā vēl vairāk apdraudētu ASV palīdzības sniegšanu tai.

Tuvo Austrumu reģions, īpaši Arābijas pussala, jau ilgstoši ir pulvera muca. Jau kopš konflikta sākuma eksperti un politiķi satraukti vēstīja, ka Izraēlas un Palestīnas karš ir potenciāls iedīglis plašākam konfliktam reģionā – Izraēlas un kaimiņvalstu attiecības ir saspringtas jau kopš tās dibināšanas. Lielākā ienaidniece ir uz reģiona līdera statusu pretendējošā Irāna. Tā atbalsta gan "Hamās" kaujiniekus, gan "Hizbollah", kas bāzējušies Libānā.

"Hizbollah", līdzīgi kā "Hamās", sevi pasniedz kā politisku partiju, kamēr vairums pasaules valstu to atzinušas par teroristu organizāciju. Uzbrukumi Izraēlai arī nav nekāds jaunums. Līdzīgi kā "Hamās" veica apšaudes, pirms konflikts izvērtās plašumā, arī "Hizbollah" un Izraēla pastāvīgi viena otras virzienā raidījušas šāvienus.

"Ir bijuši arī uzbrukumi no "Hizbollah", kuru sekas nebija paredzamas. Acīmredzot viņi ["Hizbollah"] ir centušies dozēt vardarbību, lai to varētu interpretēt kā atbalstu Gazas iedzīvotājiem, vienlaikus pārvilinot Izraēlas spēkus ziemeļu virzienā, tādējādi padarot kara izmaksas Izraēlai augstākas, jo izraēlieši ir spiesti pārvietoties. Bet vardarbība nesasniedz slieksni, kas amerikāņu acīs varētu attaisnot tiešu Izraēlas uzbrukumu Libānai," uzskata Pensilvānijas universitātes profesors, Tuvo Austrumu politikas eksperts Ians Lustiks.

Pussalas otrā malā atrodas Jemena, kurā jau gandrīz desmit gadus plosās pilsoņu karš. Tur bāzēti hutu nemiernieki. Virkne valstu hutus atzinušas par teroristu grupējumu, kuru turklāt atbalsta Irāna. Pagājušajā nedēļā medijus pāršalca ziņa, ka huti veikuši raķešu uzbrukumus komerciālajiem kuģiem Sarkanajā jūrā. Pirms dažām dienām ASV ziņoja, ka teroristi mēģinājuši uzbrukt vienam no viņu karakuģiem.

Šis incidents jau tā saspringto situāciju reģionā nokaitē vēl vairāk. ASV steidza norādīt, ka atbildes reakcija būs atbilstoša, tomēr līdz šim nekādas plašākas darbības nav sekojušas.

Šobrīd amerikāņu politika ir mēģināt izvairīties no plašāka konflikta reģionā, citādi sekas var būt neparedzamas.

"Tiklīdz mēs šo situāciju redzam kā katastrofu, galvenā problēma ASV un visiem pārējiem, nav atrast risinājumu Izraēlas-Palestīnas konfliktam, bet gan kā izvairīties no superkatastrofas. Ar to es domāju reģionālu karu vai karu ar Libānu, "Hizbollah", kas iznīcinātu Libānas un Izraēlas pilsētas un kur upuru skaits sasniegtu desmitus tūkstošus, ja ne vairāk," spriež Lustiks.

Lustiks uzsver: jo ilgāk noris karš starp Izraēlu un Palestīnu, jo lielāka iespējamība, ka tajā varētu aktīvāk iesaistīties arī "Hizbollah". Tas novestu pie tiešas Izraēlas un Libānas konfrontācijas. Tādā gadījumā tālākais attīstības scenārijs var būt neprognozējams.

Šobrīd redzams, starptautiskajā sabiedrībā pieaug spiediens atjaunot pamieru starp abām pusēm. Pirms dažām dienām pat ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs iedarbinājis ANO hartas 99.pantu. Tas nosaka, ka ģenerālsekretāram ir tiesības ierosināt Drošības padomei izskatīt jautājumu, kas, viņaprāt, apdraud starptautisko mieru.

"Mums ir jāsaprot tas, ka amerikāņi un citi pasaulē baidās, ka potenciāls, ka konflikts varētu vērsties plašumā, ir arī potenciāla ietekmes svira, ko "Hamās" atbalstošās puses var izmantot pret ASV, jo, ja Amerika nebaidītos no tā, pie kā var novest Izraēlas darbības, tad būtu arī otrai pusei daudz mazāka vēlme ietekmēt ASV spējas iegrožot Izraēlu," uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Toms Rātfelders.

Izraēlas un Palestīnas karš jau šobrīd kalpo par labu Krievijas interesēm. Putins to var izmantot, lai rastu atbalstu Kremļa idejai par pamieru Ukrainas frontē.

Pret to iebildušas daudzas valstis, uzsverot, ka Krievija to izmantotu, lai stiprinātu savu militāro mašinēriju un uzbruktu ar jaunu sparu.

Tuvie Austrumi ir ne tikai nozīmīgs punkts starptautiskajā tirdzniecībā, bet reģions ir arī viens no lielākajiem naftas ražotājiem. 2022.gadā tur tika saražota trešdaļa no pasaulē patērētās naftas. To ražo arī Krievija, taču kopš pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai Eiropas Savienība noteikusi naftas embargo. Plašāks konflikts reģionā apdraud pasaules naftas tirgus stabilitāti, kas arī būtu Kremļa interesēs.

"Jā, Krievija noteikti ir ieinteresēta destabilizācijā dažādos līmeņos, tai skaitā, lai reģions ir pietiekami nestabils arī naftas piegāžu ziņā. Skaidrs, ka līdz ar to arī Krievijas naftas piegādes un viņi ir vieni no lielā trijnieka valstīm, respektīvi, ja mēs skatāmies, tad Krievija, ASV un Saūda Arābija faktiski nodrošina 30% no pasaulē saražotās naftas, tad, protams, ka Krievija ir ieinteresēta, lai Tuvie Austrumi, kur ir gan Saūda Arābija, gan virkne citu ražojošo valstu, būtu situācijā, kur tās piegādes ir apstādinātas," atzīmē Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie)

Izraēlas un Palestīnas konflikta pārtraukšana lielā mērā atkarīga no ASV. Lustiks ir pārliecināts, ka karš beigsies, līdzko ASV teiks, ka tam ir jābeidzas.

Šobrīd no ASV nav nākuši konkrēti signāli, ka cīņas jāpārtrauc. Ir bijuši prezidenta Džo Baidena aicinājumi ievērot starptautiskās normas un likumus. Atturīgā ASV pozīcija saistīta ar tās iekšpolitiku. Izraēlas lobijs ir spēcīgākais ārpolitiskais lobijs valstī.

"Tu man jautāji, kas to aizkavē, un es saku, ka to aizkavē Baidena apziņa, cik politiski dārgs laikā, kad valsts ir aizrauta un jūt līdzi Izraēlai par 7. oktobra notikumiem, būtu lēmums izdarīt spiedienu uz Izraēlu. Viņa politiskā karjera ciestu katastrofiski," spriež Lustiks.

Konflikts jau šobrīd rada bažas par ASV spēju noturēt uzmanību un palīdzēt vairākiem sabiedrotajiem vienlaikus. Pēdējās nedēļās aktualizējies jautājums par ASV militārās palīdzības apjomu Ukrainai.

Atvēlētais finansējums drīz beigsies, un nepieciešams pieņemt jaunus lēmumus. Šonedēļ Senāts noraidīja vairāk nekā 100 miljardu vērto atbalsta paketi, kurā bija iekļauts arī atbalsts Izraēlai.

Eksperti ir vienisprātis, ka kara noilgums Tuvajos Austrumos, visticamāk, atstās negatīvu iespaidu uz ASV spēju un gatavību palīdzēt Ukrainai. Vēl negatīvākas sekas varētu atstāt konflikta izplešanās. To droši vien sajustu arī Eiropā. Rātfelders atsaucas uz 2015. gada bēgļu krīzi Eiropā, kas sākas Sīrijas pilsoņu kara dēļ.

"ASV, protams, ir jāspēlē nozīmīga loma Tuvajos Austrumos, vienmēr ir spēlējusi. Tā kā mēs nevaram noliegt to, ka zināma uzmanības dažādošana vai paplašināšana šobrīd ir notikusi, man negribētos šeit vilkt atkal kaut kādus dramatiskākus scenārijus par to, ka tāpēc nebūs atbalsts Ukrainai. Es domāju, ka absolūti atbalsts Ukrainai sekos jebkurā gadījumā," uzsver Sprūds.

Nākamgad ASV paredzētas prezidenta vēlēšanas. Šobrīd oficiālie partiju kandidāti vēl nav nominēti, tomēr pastāv bažas, ka Republikāņi varētu virzīt bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Viņš jau iepriekš kritizējis ASV palīdzību Ukrainai, tāpēc viņa ievēlēšana varētu vēl vairāk sašūpot ASV spējas palīdzēt Ukrainai.