Eiropas Komisija meklē alternatīvus risinājumus Ukrainas atbalstīšanai bez Ungārijas līdzdalības (5)

Viņš skaidroja, ka jūnijā EK nāca klajā ar priekšlikumu par jauno atbalsta paketi Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā dotācijās un aizdevumos no 2024. līdz 2027.gadam, un šonedēļ Eiropadome lems par šī atbalsta apstiprināšanu. Ir ļoti svarīgi, lai atbalstu minētajā jautājumā sniegtu arī Ungārija, taču pagaidām tā šo palīdzības sniegšanu bloķē, līdz ar to nav skaidrs, vai šonedēļ izdosies pieņemt pozitīvu lēmumu.

Dombrovskis gan atgādināja, ka līdzīga situācija bija jau pērn, kad EK bija piedāvāja sniegt Ukrainai makrofinansiālo palīdzību 18 miljardu eiro apmērā 2023.gadam un Ungārija šo jautājumu līdz pēdējam brīdim bloķēja, tomēr beigās izdevās panākt vienošanos. Taču šoreiz EK jau ir sākusi domāt par iespējamiem alternatīviem risinājumiem, kā sniegt palīdzību Ukrainai ar 26 ES dalībvalstu atbalstu, atzina politiķis.

Vaicāts, ko Ungārija šoreiz vēlas pretī, lai piekāptos minētajā jautājumā, Dombrovskis atbildēja, ka tas pagaidām nav skaidri zināms. "Ir spekulācijas, ka viņi vēlas kaut kāda ES finansējuma atbloķēšanu, bet tur ir pilnīgi skaidri nosacījumi, kas Ungārijai jāizpilda, lai šo finansējumu varētu atbloķēt," skaidroja Dombrovskis, norādot, ka līdz ar to šādu Eiropadomes dienaskārtībā esošu jautājumu bloķēšana Ungārijai nepalīdzēs.

Jautāts, kas notiks, ja tomēr neizdosies panākt Ungārijas piekāpšanos, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atbildēja, ka tad steidzami būs jāstrādā pie plāna B, kura detaļas viņš pagaidām nekomentēja.

Kā ziņots, Dombrovskis šodien Rīgā tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Ineta Magone.

Paredzēts, ka abas amatpersonas pārrunās ES daudzgadu budžeta vidusposma pārskata procesu, nepieciešamību nodrošināt stabilu un paredzamu finansiālo atbalstu Ukrainai, 14.decembra un 15.decembra Eiropadomes sanāksmes darba kārtības jautājumus, kā arī citus aktuālos ES jautājumus. Pēc tikšanās ap plkst.10.15 paredzēta preses konference.

LETA jau rakstīja, ka EK 20.jūnijā ierosināja izveidot īpašu Ukrainas mehānismu, kura budžets laikposmam no 2024.gada līdz 2027.gadam būtu līdz pat 50 miljardiem eiro dotāciju un aizdevumu veidā.

Paredzēts, ka mehānisms aizstās divpusējo atbalstu, ko ES pašlaik sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu "Eiropa pasaulē" un instrumentu "Makrofinansiālā palīdzība +", kura budžets ir 18 miljardi eiro un kura darbība beigsies 2023.gada beigās. Ukrainas mehānisms ietvers atbalstu, ko Ukraina būtu saņēmusi saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu.

Kā vēstīts, oktobrī Eiropas Parlaments (EP) balsojumā uzlaboja un apstiprināja priekšlikumu par mehānismu ar 50 miljardu eiro budžetu Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam no 2024.gada. EP nostāja par ierosināto Ukrainas mehānismu tika pieņemta, 512 deputātiem balsojot "par", 45 - "pret" un 63 atturoties.