Satiksmes ministrs atbalsta ideju aizliegt Krievijas graudu importu

"Mums ir jāiestājas par izvēlēm, kas stiprina Ukrainu, nevis Krieviju. Arī par izvēlēm, kas īstermiņā ir ekonomiski sāpīgas, bet morāli pareizas un tālredzīgas," norāda Briškens.

Tāpat viņš skaidro, ka Latvija var viena iet šo ceļu, tomēr viņš aicina visu Eiropu, īpaši pārējās Baltijas un Ziemeļvalstis, izrādīt solidaritāti, padarot aizliegumu maksimāli efektīvu.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka ir svarīgi nodrošināt netraucētu Ukrainas graudu tranzītu Eiropas Savienībā (ES).

"Vienmēr esmu bijis kritisks par "Latvijas dzelzceļa" ilgstošo atkarību no zemas pievienotās vērtības Krievijas tranzītkravām. Viss vēl nav nokavēts - ir pienācis pēdējais laiks pārorientēties uz Rietumiem," uzsver Briškens.

Jau vēstīts, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pirmdien piedalās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kurā paredzējis aicināt ES aizliegt Krievijas graudu importu.

Tāpat ziņots, ka pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde iepriekš uzsvēra, ka patlaban nedz ES, nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Savukārt "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumam būtu nenozīmīga ietekme uz kopējo "Latvijas dzelzceļa" pārvadājumu apjomu.

Kopumā ES 2023.gada deviņos mēnešos no Krievijas importēti 898 000 tonnu kviešu un kukurūzas. Savukārt, analizējot datus par Latvijas graudu eksportu, Zemkopības ministrijā secināja, ka Latvija 2023.gada deviņos mēnešos ir eksportējusi 1,256 miljonus tonnu kviešu, tostarp 41% no kopējā Latvijas kviešu eksporta apjoma eksportēts uz Nigēriju, 9,3% - uz Spāniju, bet 6% - uz Angolu 6%. Uz Lietuvu eksportēti 1,2% no kopējā Latvijas kviešu eksporta.